Dabas vērtību saglabāšana ir ieguldījums iedzīvotāju veselībā, labklājībā un visas tautsaimniecības veselīgā pastāvēšanā – tā nav iespējama bez dabas vērtībām un ekosistēmu pakalpojumiem.
Semināru atklāja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs: “Mums ir jāuzņemas atbildība par dabu, un dabas aizsardzības mērķi efektīvi jāintegrē dažādu nozaru politikā, lai tās spētu sniegt devumu Latvijas attīstībai, taču ne uz dabas vērtību noplicināšanas rēķina. Aicinu biežāk sēsties pie viena galda to organizāciju pārstāvjiem, kas rūpējas par Latvijas ekonomisko attīstību un tiem, kas rūpējas par dabas aizsardzību.”
Dabas aizsardzības ģenerāldirektors Andrejs Svilāns ceļavārdos projekta īstenotājiem novēlēja “rast labākās pieejas brīvprātīgai, uz savstarpēju cieņu un izpratni veidotai zemes īpašnieku iesaistei kopējā dabas daudzveidības saglabāšanas procesā” un atzīmēja, ka dabas izglītība, kopējas sabiedrības izpratnes veidošana un līdzdalība ir būtiska daļa dabas aizsardzības pilnveidošanā.
Integrētā projekta LatViaNature nozīmību dabas aizsardzības politikas kontekstā skaidroja VARAM Dabas aizsardzības departamenta direktora vietniece Ilona Mendziņa un izcēla uzdevumus, kas izriet gan no ES dabas likumdošanas, gan Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027.gadam, kā arī atzīmēja, ka šo uzdevumu sasniegšana iespējama tikai ar sabiedrības uzvedības modeļu un paradumu maiņas veicināšanu.
Ieskatu par projektā veicamajiem uzdevumiem sniedza LIFE-IP LatViaNature Projekta vadītāja Ieva Saleniece (Dabas aizsardzības pārvalde) un uzsvēra Integrētā projekta lomu sadarbības stiprināšanā gan ar dažādām nozaru institūcijām, organizācijām, iesaistītajām pusēm, gan arī Latvijas sabiedrību.
Projektā tiks izstrādāti aizsardzības un apsaimniekošanas plāni 59 ES nozīmes sauszemes un saldūdens biotopu veidiem, lai noteiktu prioritātes un veicinātu vismaz 70% aizsargājamo biotopu atjaunošanu vai saglabāšanu labā stāvoklī. Plānota kompensējošu un motivējošu mehānismu izstrāde, lai rastu labāko pieeju brīvprātīgai zemes īpašnieku iesaistei kopējā dabas daudzveidības saglabāšanas procesā. Savukārt, invazīvo sugu izplatības mazināšanai tiks veidota efektīva, daudzpusīga pārvaldības sistēma, kas ietver agro brīdināšanu, invazīvo sugu izskaušanas metožu testēšanu un demonstrāciju, kā arī izplatības un apsaimniekošanas efektivitātes monitoringu. Tiks pilnveidots dabas datu pārvaldības sistēmaa “Ozols”, padarot to efektīvāku un ērti lietojamu gan ekspertiem, gan zemes īpašniekiem.
Integrētā projekta izaicinājums būs meklēt kompromisus un uzklausīt dažādos viedokļus, kas allaž ir pastāvējuši, kad runa ir par ekonomikas attīstību un dabas aizsardzības jautājumiem, un tajā būtisks uzsvars likts uz ieinteresēto pušu, dažādu nozaru un viedokļu pārstāvību.
Sabiedrības līdzdalība projekta īstenošanā ir būtiska, un projekts piedāvās dažādus iesaistes veidus, sākot no privāto zemju īpašnieku un plašas sabiedrības aptaujām viedokļa nosakaidrošanai, priekšlikumu sniegšanai dabas aizsardzības plānu izstrādē, diskusijām, pieredzes apmaiņas un apmācību pasākumiem līdz apsaimniekošanas metožu demonstrācijām, jaunu dabas daudzveidības saglabāšanas pieeju testēšanām privātās zemēs un brīvprātīgas iesaistes biotopu apsaimniekošanā pasākumiem. Aicinām sekot līdzi informācijai projekta mājaslapā https://latvianature.daba.gov.lv.
Tiešsaistes seminārā piedalījās 270 dalībnieki un to varēja vērot arī Facebook tiešraidē.
Semināra videoieraksts būs pieejams projekta mājaslapā, kā arī Facebook lapā https://www.facebook.com/latvianature.
