DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
26. martā, 2021
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Izglītība

Par 3,6% pieaudzis audzēkņu skaits profesionālajā izglītībā

Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

2020./2021. mācību gadā profesionālo pamata un vidējo izglītību apgūst 27,7 tūkstoši audzēkņu, kas ir par 3,6 % vairāk nekā pirms gada, savukārt par 1,9 % samazinājies uzņemto audzēkņu skaits, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati1.

Uzņemto audzēkņu skaits turpina samazināties

No 2019. gada 1. oktobra līdz 2020. gada 30. septembrim profesionālās izglītības programmās uzņemti 10,9 tūkstoši audzēkņu, kas ir par 215 izglītojamajiem mazāk nekā iepriekšējā periodā. Visbiežāk pirmā kursa audzēkņi izvēlējās apgūt inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības, kā arī ar pakalpojumiem saistītās mācību programmas. Šajās programmās mācības uzsāka attiecīgi 33,9 % un 22,7 % izglītojamo.

Inženierzinātņu jomā populārākās bija mašīnzinības (33,1 %), būvniecība un civilā celtniecība (24,4 %), kā arī mehānika un metālapstrāde (14,7 %). Pakalpojumu jomā visvairāk uzņemto audzēkņu bija viesnīcu un restorānu (60,5 %) un skaistumkopšanas pakalpojumu (24,6 %) programmās.

Uzņemto audzēkņu vidū par 0,3 procentpunktiem pieauga izglītojamo skaits vecumā no 30 gadiem (11,5 %). Salīdzinājumam, pirms 10 gadiem uzņemto audzēkņu skaits šajā vecumā bija vien 3,6 %.

Profesionālās izglītības programmu galvenie rādītāji

Visvairāk audzēkņu inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības, vismazāk – veselības aprūpes un sociālās labklājības jomā

Vislielākais audzēkņu skaits profesionālajā izglītībā nemainīgi ir inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības (9,5 tūkst.), kā arī pakalpojumu2 jomā (6,3 tūkst.), kas attiecīgi ir 34,3 % un 22,6 % no kopējā audzēkņu skaita. Savukārt kopš 2015./16. m.g. par vairāk nekā trešdaļu pieaudzis izglītojamo skaits humanitārajās zinātnēs un mākslā. Šajā mācību gadā humanitārās zinātnes un mākslu apgūst 4,4 tūkstoši audzēkņu, kas ir 15,8 % no kopējā izglītojamo skaita profesionālajā izglītībā. Sociālās zinātnes, komerczinības un tiesību zinātnes apgūst 3,1 tūkstotis jeb 11,2 %, savukārt dabaszinātnes, matemātiku un informācijas tehnoloģijas (IT) – 2,5 tūkstoši jeb 9,1 %, kas ir par 309 izglītojamajiem vairāk nekā iepriekšējā mācību gadā. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu par gandrīz trešdaļu pieaudzis audzēkņu skaits lauksaimniecības programmās – tās apgūst 1,1 tūkstotis jeb 3,9 %. Vismazākais izglītojamo skaits saglabājas veselības aprūpes un sociālās labklājības programmās, kuras apgūst 813 jeb 2,9 % audzēkņu.

Vairākums audzēkņu (24,1 tūkstotis jeb 87 %) mācās profesionālās vidējās izglītības programmās, 3,5  tūkstoši jeb 12,5 % apgūst profesionālās izglītības programmas pēc vidējās izglītības (ne augstākā izglītība), savukārt 0,5 % – profesionālās pamatizglītības programmas.

Audzēkņu skaits izglītības tematiskajās grupās

(tūkstošos)

Mācību programmu izvēle atšķiras starp vīriešiem un sievietēm

Lai gan sieviešu īpatsvars profesionālajā izglītībā (44,2 %) ir nedaudz samazinājies salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, tas joprojām ir par 4,4 procentpunktiem lielāks nekā 2010. gadā (39,8 %). Šajā mācību gadā uzņemto audzēkņu vidū sievietes bija 45,3 %, vīrieši – 54,7 %.

Vislielākais vīriešu īpatsvars ir dabaszinātņu, matemātikas un IT, kā arī inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības programmās - attiecīgi 94,4 % un 88,2 % no kopējā audzēkņu skaita programmā. Savukārt sieviešu pārsvars vērojams veselības aprūpes, pakalpojumu, sociālo un humanitāro zinātņu programmās – attiecīgi 91,9 %, 71,3 %, 70,8 % un 70,3 %. Vislīdzīgākais audzēkņu sadalījums ir lauksaimniecības programmās, kuras apgūst 44,9 % sieviešu un 55,1 % vīriešu.

Turpina sarukt absolventu skaits

Iepriekšējā mācību gadā profesionālo izglītību ieguva 6 tūkstoši audzēkņu, kas ir par 5,8 % mazāk nekā 2019. gadā. Trešdaļa (33,7 %) jeb 2 tūkstoši ieguva kvalifikāciju inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības jomā, savukārt 1,5 tūkstoši jeb 24,3 % – pakalpojumu sfērā (tai skaitā 0,9 tūkstoši viesnīcu un restorānu pakalpojumu programmās). 2020. gadā absolventu skaits profesionālajā izglītībā bija par 34,2 % mazāks nekā pirms 10 gadiem. Viens no iemesliem ir šajā laika periodā strauji sarukušais jauniešu skaits vecuma grupā no 15 līdz 19 gadiem iedzīvotāju kopskaitā – par 34,3 % (gan zemākas dzimstības, gan migrācijas dēļ).

2020./2021. m.g. profesionālās izglītības programmas piedāvā apgūt 54 izglītības iestādes (tai skaitā 41  profesionālās izglītības iestāde). Trešdaļa izglītojamo mācās pēc audzēkņu skaita sešās lielākajās izglītības iestādēs: Rīgas Valsts tehnikumā, Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikumā, Ogres tehnikumā, Daugavpils Būvniecības tehnikumā, Rīgas Tehniskajā koledžā un Liepājas Valsts tehnikumā.

Plašāka informācija par aktuālajiem profesionālās izglītības statistikas rādītājiem ir pieejama oficiālās statistikas portāla sadaļā “Profesionālā izglītība”.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI