DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
25. martā, 2021
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Ekonomika

VNĪ: pieņemta ekspluatācijā izstāžu zāles “Arsenāls” fasādes atjaunošana un vēsturisko logu restaurācija

Ekspluatācijā pieņemta gada nogalē pabeigtā izstāžu zāles “Arsenāls” atjaunotā fasāde Torņa ielā 1, Rīgā. Ēkas atjaunošanas būvdarbu 1. kārtā valsts nozīmes arhitektūras piemineklim atjaunots ārējais ēkas veidols, restaurēti logi un pagraba lūkas, veikta pamatu hidroizolācijas izbūve. Vēl viena vēsturiskā ēka ir vizuāli sakopta, fasāde atguvusi savu vēsturisko krāsojumu un tagad tā skaisti iekļaujas Vecrīgas panorāmā, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Latvijas kultūrvidei svarīgā valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa –  apmeklētāju iecienītās izstāžu zāles “Arsenāls” atjaunošanas darbi pabeigti, rūpīgi sekojot Latvijas Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes norādēm par ēkas autentiskuma saglabāšanu. Atbilstoši plānotajam grafikam  darbi sekmīgi noritējuši un turpinājušies arī pandēmijas apstākļos.

 “Pateicoties raitai sadarbībai starp būvniecībā iesaistītajām pusēm un VNĪ iekšējai būvuzraudzībai, būvdarbi pabeigti četrus mēnešus pirms plānotā termiņa. Tiklīdz būs rasts tālākais finansējums, turpināsim darbu ēkas iekštelpās, lai “Arsenāls” kļūtu par mūsdienīgu izstāžu zāli mākslas darbu eksponēšanai,” norāda R. Griškevičs.
Par “Arsenāla” ēkas pirmās kārtas būvdarbu veikšanu tika noslēgts līgums ar pilnsabiedrību “RERE MEISTARI 1”. Rekonstrukcijas 1.kārtas risinājumu izstrādi, kā arī autoruzraudzību veica PS „AD SPATIUM”. Būvprojekta vadītājs un vadošais arhitekts  - Aldis Polis.
“2021. gadā turpināsies darbi pie daudzu nozīmīgu kultūras iestāžu ēku rekonstrukcijas, renovācijas un būvniecības – plānots, ka būvdarbi tiks uzsākti arī Leļļu teātrī, Valmieras teātrī, Miera ielā 58, Rīgas Cirka ēkā, Rakstniecības un mūzikas muzeja ekspozīcijas mītnes ēkā Mārstaļu ielā, būvdarbi jau uzsākti un turpinās Jaunā Rīgas teātra ēkā. Savukārt, “Arsenāla” ēkas pirmās kārtas darbu pabeigšana ir pirmais solis ēkas atjaunošanā. Šobrīd Kultūras ministrija strādā pie finanšu avotu apzināšanas nākamajam, finansiāli ietilpīgajam posmam,” akcentē kultūras ministrs Nauris Puntulis.

VNĪ jau šobrīd veic projektēšanas darbus būvdarbu 2. kārtai, kurus plānots pabeigt aptuveni mēneša laikā. Arī būvdarbu 2. kārtas ēkas iekštelpu projektēšanas darbiem VNĪ noslēgusi līgumu ar PS “AD SPATIUM”. Kopumā projekta īstenošanai šobrīd jau rasti 1,9 miljoni eiro (84% – valsts dotācija, 14% – Kultūras ministrijas 2016. gadā piesaistītais valsts budžeta finansējums) izpētes, projektēšanas darbu veikšanai, autoruzraudzībai, būvprojekta izstrādei abām kārtām un 1. kārtas būvdarbiem. Pēc provizoriskajām aplēsēm tālākai iekšdarbu veikšanai ēkā, t.i., būvdarbu 2. kārtai nepieciešami vismaz 13 miljoni eiro, kam sadarbībā ar Kultūras ministriju plānots rast finansējuma avotu.

“Ir iegūta atjaunota fasāde. Tas patiesi priecē. Šobrīd mani galvenokārt uztrauc tas, kā virzīsies “Arsenāla” tālākā rekonstrukcija otrās kārtas ietvaros, jo mūsu mērķis ir nonākt līdz atjaunotai un atbilstoši savai funkcijai darbotiesspējīgai izstāžu zālei. To gaida mākslinieki, to gaida sabiedrība. Ejot laukā no Covid-19 izraisītās pandēmijas krīzes, šim objektam paredzu dzīvotspējīgu nākotni kā lielākajai mākslas izstāžu zālei Rīgā,” norāda Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce.

Izstāžu zāle „Arsenāls” izvietota 19. gadsimta 20. – 30. gados krievu vēlīnā klasicisma stilā celtajā muitas noliktavas ēkā jeb arsenālā, kas 1980. gadu otrajā pusē pielāgots muzeja funkcijām. Tapis video stāsts par “Arsenāla” ēku Torņa ielā 1, Rīgā - ēkas pagātni, tagadni un nākotni - sajūtās dalās Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Rīgas reģionālās nodaļas vadītāja pārvaldes Ināra Bula un ēkas arhitektoniski mākslinieciskās izpētes autore Daiga Lēvalde (SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa”). 

Labs saturs
Pievienot komentāru

Covid-19 ierobežojošie pasākumi

 

 

 

 

 

Lai apturētu straujo Covid-19 infekcijas izplatību un veselības nozares pārslodzi un mazinātu novēršamo mirstību, vienlaikus nodrošinot svarīgu valsts funkciju un pakalpojumu nepārtrauktību, no 11. oktobra līdz 11. janvārim valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija. Tas ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus.

Iedzīvotājiem ir saistoši Ministru kabineta rīkojumā Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” un Ministru kabineta noteikumos Nr. 662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” noteiktie ierobežojumi un pienākumi. 

Ņemot vērā Covid-19 infekcijas izplatības riskus, pilnvaras noteikt personu tiesības ierobežojošus pasākumus epidemioloģiskās drošības nolūkos, arī neizsludinot īpašu tiesisko režīmu, Ministru kabinetam ir deleģējis likumdevējs – Saeima –, pieņemot Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu

 

 

 

 

 

 

 

 


LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU