Tiesa, meža selekcijas augļus lielākoties var novērtēt pēc vairākām desmitgadēm. Tomēr jau šobrīd ir pieejami pirmie rezultāti, kuri apliecina - ja meža īpašnieks mežaudzes izvēlējies atjaunot ar selekcionētu stādmateriālu, pie reāla, taustāma ieguvuma var tikt jau pat pēc 14 gadiem. Meža koku selekcijai arvien lielāka nozīme ir un būs klimata pārmaiņu radīto risku mazināšanā. Par jaunākajām atziņām meža koku selekcijā stāsta Latvijas Valsts mežzinātnes institūta (LVMI) “Silava” pētnieks Arnis Gailis.
Aprēķināts ieguvums no ātraudzīgiem bērziem
Meža selekcijas darba rezultāti un augļi ir jāgaida samērā ilgi. Arī šobrīd LVMI “Silava” īsteno 2008. gadā izstrādāto meža selekcijas programmu, kuras rezultātus lielākoties varēs novērtēt pēc 10, 20 un pat vēl vairāk gadiem. Tomēr ir kāda laba ziņa mežu īpašniekiem –pirmie pētījuma rezultāti, kas iegūti apjomīgā bērzu brīvapputes ģimeņu pēcnācēju pārbaužu stādījumā, apliecina, ka taustāmu labumu no selekcionētas bērzu mežaudzes var iegūt samērā ātri.
Pārbaužu stādījumā apmēram 30 hektāru platībā aug vairāk nekā 600 bērza ģimeņu (mežaudžu) pēcnācēju, un, stādījumam sasniedzot 14 gadu vecumu, tajā tika veikta pirmā retināšana. Paliekošo koku caurmērs pēc retināšanas bija 10 cm, bet augstums - 14 metri, savukārt nozāģēto koku caurmērs bija 8 cm, bet augstums - 13 metri. Vidēji, kopjot vienu stādījuma hektāru, tika sagatavoti 28 kubikmetri lietkoksnes. Aprēķinot nozāģētās koksnes vērtību, varēja secināt, ka ātraudzīgāko ģimeņu koksnes vērtība par gandrīz 300-400 eiro pārsniedz vidējo rādītāju, kas iegūts šajā pašā stādījumā. Savukārt vislēnāk augošo ģimeņu pēcnācējus selekcionētie koki pārspēja par gandrīz 400-800 eiro! Tātad jau 14 gadu vecumā selekcijas iegūtais papildus efekts jau ir nosedzis mežaudzes atjaunošanas izmaksas!
Egles galvenās cirtes brīdi sasniedz ātrāk
Selekcijai ir paliekoša ilgtermiņa ietekme uz audžu ražību, ko raksturo kokaudžu augšanas gaitas uzlabošanās. Ievērojamu ražības pieaugumu iespējams iegūt, ja egļu mežaudzes atjauno mērķtiecīgi, izmantojot visaugstvērtīgāko selekcijas materiālu. Piemēram kalpo rezultāti, kuri iegūti, pārmērot zemāka biezuma (retākus) egļu klonu stādījumus. Šādos stādījumos egles šobrīd normatīvajos aktos atļauto galvenās cirtes caurmēru sasniedz vidēji 42 gados un tas ir par 30 gadiem ātrāk nekā vidēji mežaudzēs Latvijā (Meža statistiskās inventarizācijas (MSI) dati). Īsāks mežaudzes audzēšanas laiks nodrošina arī to, ka koks īsāku laiku ir pakļauts dažādiem riskiem - slimībām vai spēcīgai vēja ietekmei. Meža selekcija kopumā dod iespēju palielināt zemes izmantošanas efektivitāti, un tieši koku ātraudzība meža īpašniekam palielina ciršanas laika izvēles iespējas.
Būtiska nozīme meža selekcijas pētījumos un rezultātu pārnesē ir veģetatīvās pavairošanas metodēm. Tiesa, ir jārēķinās, ka šāds stādāmais materiāls būs dārgāks. Pavairošanai atlasot produktīvākos genotipus, svarīgi vērtēt arī to kvalitātes īpašības. Piemēram, egļu klona stādījumā tika vērtētas ļoti būtiskas koksnes kvalitāti ietekmējošas īpašības - stumbra plaisas un sasveķojums. Pētījuma gaitā tika secināts, ka šīs īpašības ir ģenētiski noteiktas. Tātad selekcijas procesā ir iespēja atlasīt ne tikai produktīvāko, ātraudzīgāko materiālu, bet arī veicināt tā kvalitāti, līdz ar to palielinot izaudzējamās koksnes vērtību.
Selekcionētas mežaudzes – vairāk gatavas klimata pārmaiņām
Nākotnē selekcionēta materiāla izmantošanai mežaudžu atjaunošanā būs arvien lielāka nozīme. Ņemot vērā klimata pārmaiņu radītās ietekmes mežsaimniecībā, meža selekcija veicinās koku noturību pret vairākiem klimata pārmaiņu radītiem riskiem.
Sagaidāms, ka nākotnē klimata pārmaiņas veicinās temperatūras izmaiņas, spēcīgākas vēja brāzmas un ilgstošākus sausuma periodus. Jau šobrīd LVMI “Silava” strādā, lai atlasītu genotipus, kas mazāk reaģētu, piemēram, uz ilgstošu sausuma periodu. Vispirms noturība, protams, jāatpazīst kontrolētos apstākļos (laboratorijā) pētot un salīdzinot dažādu genotipu reakcijas izpausmi, bet vēlāk selekcijas stādījumus un materiālus varētu vērtēt, jau izmantojot tālizpētes iespējas.
Klimata pārmaiņu ietekmē straujāk izplatās arī sakņu trupe, kas ir bieži sastopama skuju koku slimība. Sadarbojoties meža fitopatalogiem, selekcionāriem un ģenētiķiem, konstatēts, ka rezistence pret sakņu trupi ir ģenētiski noteikta - to ietekmē terpēnu sastāvs konkrētajā augā jeb genotipā. Līdz ar to rezistences indeksu ir iespējams un pat ir lietderīgi iekļaut kopējā selekcijas indeksā, turpmāk vērtējot parastās priedes selekcijas materiālu.
