Pievienojoties Eiropas Savienības dalībvalstu deklarācijai par Eiropas Savienības zaļo un digitālo transformāciju ES dalībvalstis atbalsta pasākumus, lai mobilizētu ieguldījumus zaļās un digitālās tehnoloģijās, lai paātrinātu klimata pasākumu īstenošanu, palīdzētu radīt darbavietas, veicinātu izaugsmi un ļautu ES izkļūt no Covid‑19 radītās krīzes stiprākai, zaļākai un noturīgākai.
Ministrs Artūrs Toms Plešs (AP!): "Lai gan zaļā un digitālā ES brieduma līmenis dažādās valstīs ir atšķirīgs, kopumā šķēršļi un izaicinājumi, lai pārveidotu ekonomiku, sabiedrību un publisko sektoru, varētu būt līdzīgi visās ES valstīs. Latvijā vides un digitālās transformācijas jautājumi ir vienas ministrijas pārziņā. Ja pirms daudziem gadiem tas izskatījās pēc neparastas kombinācijas, tad šobrīd tas ir veiksmīgākais risinājums, kas iemieso mūsu centienu būtību – izmantojot digitālo transformāciju virzīties uz zaļo pāreju. Valstiskā līmenī mūsu viedoklis saskan ar “Deklarācijā par zaļo un digitālo transformāciju” pausto."
Ministrs akcentēja, ka tiek izvirzīti ambiciozi mērķi un tiek sperti nozīmīgi soļi to īstenošanai. Pirmkārt, jāatzīst valsts sektora loma, veicinot visaptverošu sabiedrības pārveidi. Otrkārt, līdz šim digitālā un vides politika nav bijušas pietiekami saistītas, taču nepieciešama sistēmiska pieeja, kas apvieno zaļo un digitālo politiku un iniciatīvu līdzfinansēšanu papildu darbībās. Trešais svarīgais aspekts ir partnerība un komandas darbs – mums jāsadarbojas ES līmenī. Deklarācija par zaļo un digitālo transformāciju ir būtisks stimuls labākai sadarbībai un zaļās un digitālās jomas integrācijai politikā.
Ministrs norādīja, ka pāreja uz klimatneitralitāti ir viena no nacionālajām prioritātēm, ko plānots sasniegt izmantojot digitālos risinājumus un dzīvesveida izmaiņas sabiedrībā. Īpaši nozīmīgi ir ģeotelpiskie dati, lai atbalstītu turpmāku digitālās vides apvienošanu, attīstot digitālos dvīņus, kas atspoguļo reālo objektu, kas ir dabā, ar visām tā īpašībām datorā, lai nodrošinātu ilgtspējīgu prognozēšanu un modelēšanu visdažādākajās jomās, tostarp klimata un pilsētplānošanā.
Tāpat ministrs arī uzsvēra, ka izstrādātas Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam, lai ieviestu izvirzītos mērķus attiecībā uz zaļo un digitālo transformāciju, kā arī paredzētu ieguldījumus kopīgu datu telpu, infrastruktūras attīstīšanai un modernizēšanai. Tāpat ministrs atzīmēja arī EK “Digitālā Kompasa 2030”, kas iezīmē Eiropas digitālos mērķus līdz 2030.gadam, nozīmīgumu, lai padarītu digitālo infrastruktūru Eiropā drošu, efektīvu un ilgtspējīgu.
Ministrs atzina, ka zaļā transformācija attiecas arī uz IKT infrastruktūru, kur publiskā pārvalde var rādīt priekšzīmi, piemēram aicinot valsts sektorā zaļo publisko iepirkumu noteikt par obligātu. Ministrs uzsvēra mākoņpakalpojumu izmantošanas potenciālu un jo īpaši mākoņu resursu koplietošanu ne tikai valsts mērogā, bet arī ES līmenī. Latvija ir uzsākusi attīstīt valstu vienoto mākoņu infrastruktūru, lai nodrošinātu kopējus skaitļošanas resursus un sadarbspēju ar ES koplietojamo mākoņa infrastruktūru.
“Digitālās dienas” laikā ES dalībvalstis pievienojās arī Deklarācijai par Eiropas datu vārtejām, paužot apņemšanos ES kļūt par pasaules mēroga datu centru, balstoties uz starptautisko savienojamību, un citu svarīgu datu infrastruktūru. Pievienojoties deklarācijai par ES jaunuzņēmumu nācijas izcilības standartu ES dalībvalstis demonstrē politisko gribu un apņemšanos rīkoties, lai nodrošinātu, ka visi Eiropas jaunuzņēmumi būtu ieguvēji no labās prakses, kas ir Eiropas un pasaules veiksmīgāko jaunuzņēmumu ekosistēmas pamatā. Pasākuma noslēgumā uzņēmumi tiek arī aicināti pievienoties Zaļajai digitālajai koalīcijai, kas iesaistot rūpniecības uzņēmumus, palīdzēs paātrināt IKT nozares pāreju uz ilgstpēju, klimatneitrālu aprites ekonomiku ar nulles piesārņojumu un virzīsies uz novatoriskas, ilgtspējīgas, iekļaujošas un noturīgas sabiedrības un ekonomikas izveidi.
