Tāpat nedēļas laikā pēc grozījumu stāšanās spēkā, ievērojot drošas tirdzniecības koncepciju klātienes darbībai, Ministru kabinetam jānosaka kārtība, kādā tiek nodrošināta tirdzniecības vietu ar platību līdz 300 kvadrātmetriem darbība klātienē, kā arī lauksaimniecības tehnikas un iekārtu un auto transporta tirdzniecība. Septiņu dienu laikā jānosaka arī epidemioloģisko drošības noteikumu kārtība, kādā tiek nodrošināta sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšana ārpus telpām.
Savukārt līdz 31.martam būs jānosaka epidemioloģiskās drošības prasības un norises kārtība, lai atjaunotu tirdzniecības un ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu, kolīdz epidemioloģiskā situācija to pieļaus.
Likuma grozījumi arī noteic, ka 2020./2021.mācību gads 1. līdz 6.klases izglītojamiem ilgs līdz 2021.gada 31.maijam. Savukārt valsts pārbaudes darbi par vispārējās pamatizglītības ieguvi šajā mācību gadā būs diagnosticējošie darbi, izņemot centralizēto eksāmenu latviešu valodā mazākumtautību izglītības programmās izglītojamiem, kuri šo eksāmenu vēlas kārtot.
Ar grozījumiem likumā arī noteikts, ka sociālās aprūpes iestādēs esošas aprūpējamās personas notariālo palīdzību varēs saņemt, izmantojot videokonferenci. Sociālās aprūpes iestādes vadītājam būs pienākums nodrošināt aprūpē esošai personai nepieciešamo atbalstu un tehniskos līdzekļus saziņai ar zvērinātu notāru. Tāpat noteikts, ka zvērināts notārs varēs taisīt elektroniskos aktus un apliecinājumus, izmantojot videokonferenci, arī tad, ja aprūpē esošajai personai nav elektroniskā paraksta.
Grozījumi paredz, ka neklātienes formā (attālināti) organizējama vides normatīvajos aktos noteiktā publiskā apspriešana, izņemot vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma vides pārskata apspriešanu. Tāpat publisko apspriešanu attālināti jāorganizē plānošanas reģionu vai vietējās pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģijai, attīstības programmai un tematiskajiem plānojumiem, kā arī vietējās pašvaldības lokālplānojumiem, detālplānojumiem.
Likumā nostiprināta norma, kas nepieciešamības gadījumā sniedz iespēju veselības aprūpes nozarē nodarbinātajiem, kas ir iesaistīti Covid-19 jautājumu risināšanā un seku novēršanā, noteikt piemaksas līdz 100 procentiem no mēnešalgas par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos. Veiktās izmaiņas arī ļauj veselības aprūpes nozarē nodarbinātajiem noteikt virsstundu darbu, kas pārsniedz Darba likumā un Ārstniecības likumā noteikto maksimālo virsstundu skaitu, bet nepārsniedz 60 stundas nedēļā.
Lai nodrošinātu personu apziņošanu par iespēju pieteikties vakcinācijai, Valsts ieņēmumu dienestam (VID), pamatojoties uz Nacionālā veselības dienesta sniegto informāciju, būs jānosūta personām paziņojumu, izmantojot Elektronisko deklarēšanās sistēmu, paredz grozījumi.
Savukārt epidemioloģiskās situācijas padziļinātai analīzei un datu ieguvei, kas nepieciešama inficēšanās vietu un veidu noskaidrošanai, likumā nostiprināts, ka VID nodos Slimību profilakses un kontroles centram (SPKC) informāciju par tās personas nodarbinātību, kura atbilstoši SPKC rīcībā esošajiem datiem ir saslimusi ar Covid-19.
Likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.
