DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
18. martā, 2021
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Ekonomika

2020. gadā vidējais brīvo darbvietu skaits ir samazinājies par trešdaļu

Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

2020. gadā Latvijā vidēji bija 19,5 tūkst. brīvo darbvietu un, salīdzinot ar 2019. gadu, to skaits ir samazinājies par 9,6 tūkst. jeb 33,0 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Privātajā sektorā bija 11,7 tūkst. brīvo darbvietu, bet sabiedriskajā – 7,8 tūkst. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, privātajā sektorā brīvo darbvietu skaits samazinājās par 9,2 tūkst. jeb 43,9 %, bet sabiedriskajā par 0,4 tūkst. jeb 5,3 %.

Brīvo darbvietu skaits un bezdarba līmenis

Bezdarba līmeņa datu avots: CSP Darbaspēka apsekojums

No visām Latvijā pieejamajām darbvietām (aizņemtajām un brīvajām kopā) 2,1 % bija brīvas, no tām sabiedriskajā sektorā – 2,6 %, bet privātajā sektorā – 1,9 %.

2020. gadā vidējais aizņemto darbvietu skaits valstī, salīdzinot ar 2019. gadu, samazinājās par 25,0 tūkst. jeb 2,7 %, privātajā sektorā tas samazinājās par 22,9 tūkst. jeb 3,7 %, bet sabiedriskajā sektorā - par 2,2 tūkst. jeb 0,7 %.

Aizņemtās un brīvās darbvietas pa sektoriem

 

Vidēji 2019. gadā, tūkst.

Vidēji 2020. gadā, tūkst.

Pārmaiņas, %

Brīvās darbvietas pavisam

29,1

19,5

-33,0

Privātajā sektorā

20,9

11,7

-43,9

Sabiedriskajā sektorā

8,3

7,8

-5,3

Aizņemtās darbvietas pavisam

914,3

889,2

-2,7

Privātajā sektorā

624,9

602,1

-3,7

Sabiedriskajā sektorā

289,3

287,2

-0,7

No visām darbvietām visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija kvalificētu strādnieku un amatnieku pamatgrupā – 3,4 %, kā arī iekārtu un mašīnu operatoru pamatgrupā un speciālistu pamatgrupā – 2,4 %.

2020. gadā COVID-19 pandēmijas krīzes ietekmē pieprasījums pēc darbiniekiem samazinājās visās galvenajās profesiju pamatgrupās, bet visvairāk – pēc kvalificētiem lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības darbiniekiem, pakalpojumu un tirdzniecības darbiniekiem, iekārtu un mašīnu operatoriem un izstrādājumu montieriem, vienkāršo profesiju darbiniekiem, kā arī pēc kvalificētiem strādniekiem un amatniekiem.

Brīvās darbvietas pa profesiju pamatgrupām

Pamatgrupu klasifikācijas avots: Profesiju klasifikators

2020. gadā visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija valsts pārvaldē – 5,7 %, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē – 3,9 %, būvniecības nozarē – 3,0 %, veselības un sociālās aprūpes nozarē un apstrādes rūpniecības nozarē – 2,8 %, kā arī transporta un uzglabāšanas nozarē – 2,6 %.

Aizņemto un brīvo darbvietu skaits pa saimnieciskās darbības veidiem

 

Vidēji 2019. gadā

Vidēji 2020. gadā

Brīvās darbvietas, tūkst.

Aizņemtās darbvietas, tūkst.

Brīvo darbvietu īpatsvars, %

Brīvās darbvietas, tūkst.

Aizņemtās darbvietas, tūkst.

Brīvo darbvietu īpatsvars, %

Pavisam

29,1

914,3

3,1

19,5

889,2

2,1

Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība (A)

0,7

22,2

3,2

0,3

22,0

1,2

Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde (B)

0,2

3,1

5,3

0,1

3,1

3,9

Apstrādes rūpniecība (C)

4,3

113,0

3,6

3,2

111,3

2,8

Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana (D)

0,3

11,9

2,4

0,2

11,7

1,4

Ūdens apgāde; notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija (E)

0,2

8,0

2,7

0,1

7,7

1,5

Būvniecība (F)

3,2

63,9

4,8

1,9

62,5

3,0

Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts (G)

4,9

145,7

3,3

1,8

140,5

1,3

Transports un uzglabāšana (H)

2,7

76,4

3,4

1,9

71,0

2,6

Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi (I)

1,5

36,0

4,0

0,6

28,3

2,1

Informācijas un komunikācijas pakalpojumi (J)

0,7

35,1

2,0

0,7

36,1

1,8

Finanšu un apdrošināšanas darbības (K)

0,3

17,3

1,9

0,2

16,7

1,3

Operācijas ar nekustamo īpašumu (L)

0,3

28,2

1,0

0,4

28,0

1,4

Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi (M)

0,7

41,4

1,6

0,3

39,9

0,7

Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība (N)

1,0

40,8

2,4

0,6

38,7

1,5

Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana (O)

4,2

63,1

6,3

3,8

63,1

5,7

Izglītība (P)

1,1

98,5

1,1

1,0

99,7

1,0

Veselība un sociālā aprūpe (Q)

2,2

70,1

3,1

2,1

72,2

2,8

Māksla, izklaide un atpūta (R)

0,3

25,5

1,1

0,2

23,8

1,0

Citi pakalpojumi (S)

0,2

14,1

1,4

0,0

13,0

0,3

No visiem Latvijas reģioniem 2020. gadā visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija Rīgas reģionā – 2,6 % jeb 13,0 tūkst., savukārt zemākais – Zemgales reģionā – 1,1 % jeb 0,8 tūkst.

2020. gada 4 ceturkšņa beigās Latvijā bija 17,2 tūkst. brīvo darbvietu. Salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni, brīvo darbvietu skaits samazinājās par 10,8 tūkst. jeb 38,6 %, bet, salīdzinot ar 2020. gada 3 ceturksni, tas samazinājās par 3,6 tūkst. jeb 17,4 %.

No trijām Baltijas valstīm visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars 2020. gada beigās bija Latvijā – 1,9 %, Igaunijā tas bija – 1,4 %, bet Lietuvā – 1,2 %.

2020. gada beigās, salīdzinot ar 2019. gada nogali, brīvo darbvietu skaits visstraujāk samazinājās Latvijā – par 38,6 %, Igaunijā – par 16,1 %, savukārt Lietuvā – par 9,4 %.

Metodoloģiskie skaidrojumi par brīvo un aizņemto darbvietu skaitu atrodami Oficiālās statistikas portālā “Aizņemtās un brīvās darbvietas”.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI