Apstrādes rūpniecība uzrāda apjomu pieaugumu ceturto mēnesi pēc kārtas. Kopš pērnā gada vidus apstrādes rūpniecības panākumus pamatā nosaka izaugsme kokrūpniecībā, ko veicināja eksporta apjomu kāpums uz Lielbritāniju, Igauniju un ASV. Ja Lielbritānija un Igaunija ir starp lielākajiem Latvijas kokrūpniecības produkcijas noieta tirgiem, tad eksports uz ASV pērn veidoja tikai 2,1% no kopējā koka un koka izstrādājumu eksporta vērtības. Taču Latvijas kokrūpnieki norāda, ka ASV tirgus šobrīd ir ļoti perspektīvs, ko nosaka augstās kokmateriālu cenas šajā valstī. Līdz ar to 2020. gadā koka un tā izstrādājumu eksporta vērtības pieaugums uz ASV sasniedza 86% jeb eksports bija par 21,5 miljoniem eiro augstāks nekā 2019. gadā. Šā gada janvārī kokrūpniecības produkcijas ražošanā turpinājās izaugsme, izlaides pieaugumam sasniedzot 6,3%.
Starp apstrādes rūpniecības apakšnozarēm straujš izlaides kāpums janvārī tika reģistrēts mēbeļu ražošanā (+13,3% gada griezumā), kur spēcīgs apjomu pieaugums bija vērojams arī pērnā gada nogalē. Poligrāfija un ierakstu reproducēšana, uzrādot labus rezultātus iepriekšējā gadā, šo gadu uzsāka ar 14,7% lielu apjomu kāpumu. Tikmēr apģērbu ražošana, ko smagi skāra Covid-19 izplatība, kad pērnā gada pavasarī apakšnozarē tika reģistrēts izlaides sarukums 20-30% apmērā, 2021. gada janvārī uzrādījusi izaugsmi par 16,6%. Tikmēr mašīnbūvi veidojošās apakšnozares janvārī demonstrējušas mērenu izaugsmi.
Savukārt straujāko apjomu kritumu šā gada janvārī, tāpat kā visa pērnā gada laikā, uzrādīja uz vietējo tirgu orientētā iekārtu un ierīču remonta un uzstādīšanas apakšnozare, tās apjomiem sarūkot par 37,3%. Pārtikas produktu ražošanas apjomi janvārī samazinājās par 8,0%, kā rezultātā apakšnozares izlaide bija zemāka nekā Covid-19 krīzes pašā sākumā – pērnā gada aprīlī. Lai gan atsevišķi Latvijas pārtikas produktu ražotāji ir norādījuši, ka tieši Covid-19 ietekmē pieprasījums pēc to ražotās produkcijas ir pieaudzis, statistikas dati par apakšnozari kopumā to neapstiprina. Ražošanas apjomu kritums janvārī reģistrēts arī dzērienu ražošanā (-1,4%), gatavo metālizstrādājumu ražošanā (-2,3%), būvmateriālu ražošanā (-5,6%), tekstilizstrādājumu ražošanā (-7,3%).
Tikmēr elektroenerģijas un gāzes apgādes izaugsme šā gada sākumā skaidrojama ar pērnā gada janvāra zemo bāzi. Turklāt šā gada janvārī tika sasniegti augsti saražotās elektroenerģijas apjomi koģenerācijas stacijās, ko noteica zemā gaisa temperatūra janvārī.
Atbilstoši Eiropas Komisijas apkopotajiem aptauju rezultātiem, šā gada februārī Latvijas rūpnieku ekonomiskā sentimenta rādītājs pasliktinājās piekto mēnesi pēc kārtas, liecinot par pesimistiska noskaņojuma pastiprināšanos nozarē. Tomēr jāatzīmē, ka šobrīd ražotāju ekonomiskā sentimenta indekss, lai gan ir noslīdējis zem pirmspandēmijas vidējā līmeņa, ir krietni virs 2020. gada aprīlī un maijā reģistrētā krituma. Rūpnieku sagaidāmā ražošanas aktivitāte nākamajos mēnešos uzrāda sarukumu, kamēr pārdošanas cenas saražotajai produkcijai un nodarbinātības tendences saglabāsies stabilas.
Tikmēr Eiropas Savienības kopējais ekonomiskā sentimenta indekss februārī ir uzlabojies, kas varētu būt skaidrojams ar vakcinācijas procesa īstenošanu, kas ļauj cerīgāk raudzīties nākotnē, jo ir skaidrs, ka arī 2021. gadā Latvijas, Eiropas Savienības, kā arī pasaules ekonomisko attīstību lielā mērā noteiks Covid-19.
