2020. gadā Latvijā patērēti aptuveni 35 miljoni patentbrīvo zāļu iepakojumu (76%) un nepilni 11 miljoni oriģinālo zāļu iepakojumu (23%). Pārējo zāļu patēriņu – pusmiljonu iepakojumu – veidoja homeopātiskās, augu izcelsmes un citas zāles (1%).
Savukārt 2019. gadā patentbrīvo zāļu patēriņš bija 74% no realizēto iepakojuma skaita.
Patentbrīvās zāles pērn veidoja 45% no kopējā zāļu apgrozījuma eiro, 2019. gadā – 44%, bet 2018. gadā – 43% no kopējā zāļu apgrozījuma naudas izteiksmē (eiro).
Vienlaikus apkopotie dati liecina, ka patentbrīvo zāļu patēriņš Latvijā aptiekām un ārstniecības iestādēm palielinājies no 157 miljoniem eiro (bez PVN) 2018. gadā līdz 175 miljoniem eiro (bez PVN) 2020. gadā.
Patentbrīvās zāles ir patentētu (oriģinālu) zāļu analogs. Tās satur to pašu aktīvo vielu (galveno zāļu sastāvdaļu, kas nodrošina ārstēšanu) tādā pašā daudzumā kā patentētās zāles. Patentbrīvās zāles lieto tādu pašu slimību ārstēšanai kā oriģinālās zāles. Tās zāles ir tikpat drošas un kvalitatīvas, bet šo zāļu izskats un iepakojums var atšķirties.
Svarīgi minēt, ka patentbrīvās zāles drīkst reģistrēt tikai tad, kad oriģinālām (patentētajām) zālēm ir beidzies ražotāja pieteiktais datu aizsardzības darbības laiks - proti, ne mazāk kā pēc 10 gadiem kopš oriģinālo zāļu reģistrēšanas. Līdz ar to šīs zāles pacienti ir lietojuši jau vismaz šādu laika periodu.
Lai šādas patentbrīvas zāles tiktu reģistrētas un nonāktu tirgū, bioekvivalences pētījumos jāpierāda, ka, lietojot patentbrīvās zāles un oriģinālās zāles vienādā devā noteiktu periodu, cilvēka organismā nokļūst tāds pats aktīvās vielas daudzums.
Zāļu aģentūras rūpīgi izvērtē visus datus par zālēm un to ražošanas procesu gan pirms zāļu reģistrēšanas, gan to pēcreģistrācijas laikā neatkarīgi no tā, vai zāles ir patentētas vai ģenēriskas. Eksperti vērtē visu – no zāļu visām zāļu sastāva vielām līdz iepakojumam. Ja prasības ir izpildītas, tikai tad zāles tiek reģistrētas un nonāk tirgū. Savukārt pēc zāļu reģistrācijas visām zālēm vienādi tiek uzraudzītas blakusparādības.
