Izskatāmajā lietā, kas kasācijas instancē nonāca atkārtoti, galvenais Senātam izlemjamais strīdus jautājums, bija par brīdi, ar kuru tiesa var grozīt dzīvojamajai mājai funkcionāli nepieciešamās zemes platību, kas vienlaikus ir dzīvojamās mājas īpašniekiem iznomātā platība. Lietā nav strīda, ka funkcionāli nepieciešamā zemesgabala platība administratīvajā kārtībā sākotnēji noteikta 1858 m2, bet vēlāk dzīvojamās mājas īpašnieki vēlējās to samazināt līdz 1110 m2. Apgabaltiesa šo ēkas īpašnieku prasījumu atzina par pamatotu, taču samazinājumu noteica ar atpakaļejošu datumu (2014.gada 1.jūliju).
Senāts norāda, ka prasība grozīt dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemesgabala platību, šādi samazinot nomājamās zemes platību, pēc savas būtības ir tiesību pārveidojoša prasība, kuras priekšmets ir grozīt prāvnieku starpā pastāvošās tiesiskās attiecības. Apmierinot šādu prasību, tiesiskās attiecības var grozīt no kāda brīža pagātnē, proti, ar atpakaļvērstu spēku, tikai gadījumos, kad tiesisko attiecību grozīšana tiek saistīta ar kādu lietas apstākli, kuru tiesa tikai konstatē, piemēram, iznomātāja un nomnieka iepriekš noslēgtu vienošanos, vai kad tiesisko attiecību grozīšanu ar atpakaļvērstu spēku paredz strīdam piemērojamās tiesību normas. Šādi apstākļi lietā nav konstatēti, līdz ar to nav pamata grozīt nomājamās zemes platību ar datumu, pirms stājies spēkā spriedums, ar kuru platības grozīšana noteikta.
Uz to, ka grozīt dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala platību ar atpakaļvērstu spēku nevar, Senāts bija arī norādījis, izskatot konkrēto lietu kasācijas kārtībā 2017.gada 5.oktobrī, taču apgabaltiesa pretēji Civilprocesa likuma noteikumiem šo kasācijas tiesas norādījumu nebija ievērojusi, kas kalpo par pamatu sprieduma grozīšanai un atcelšanai daļā par nomas parāda piedziņu.
Civillietu departamenta priekšsēdētājs Normunds Salenieks, komentējot Senāta spriedumu, norāda: „Senāta spriedumā ņemts vērā, ka lietā nebija strīda par sākotnēji noteikto funkcionāli nepieciešamā zemesgabala platību un ka tiesa pamatoti atzina šo platību par grozāmu, to samazinot. Savukārt brīdis, ar kuru šādu samazinājumu var veikt, bija noteikts nepareizi, jo prāvnieku tiesiskās attiecības nevar grozīt ar atpakaļejošu datumu, izņemot gadījumus, kad to paredz normatīvie akti vai arī paši prāvnieki par to ir vienojušies un tiesa tikai konstatē, ka šāda vienošanās ir bijusi.”
Jāņem vērā, ka no 2014.gada 1.oktobra ir spēkā likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” noteikumi, kas nosaka, ka dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala pārskatīšanu īsteno pašvaldība, bet attiecīgais lēmums pārsūdzams Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, nevis ceļot prasību tiesā civiltiesiskā kārtībā.
Lieta Nr. SKC–7/2021 (C24186312)
