DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
02. martā, 2021
Lasīšanai: 7 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Valsts pārvalde

Valsts prezidents: Latviju un Igauniju vieno sena vēsture, aktīva sadarbība šodien un nākotnes kurss, vērsts uz attīstību, izaugsmi, zaļu un digitālu vidi

2. martā Latvijā darba vizītē ieradās V. E. Igaunijas Republikas prezidente Kersti Kaljulaida (H. E. Mrs Kersti Kaljulaid). Apmeklējums simboliski iezīmē 100 gadu, kopš Latvija un Igaunija atzina viena otru de iure un uzsāka diplomātisko sadarbību kā starptautiski de iure atzītas valstis.

Valsts prezidenta Egila Levita komentārs

Man ir liels prieks šodien Rīgā tikties ar Igaunijas Republikas prezidenti Kersti Kaljulaidu!

Šodien mēs atzīmējam 100 gadu, kopš ir nodibinātas diplomātiskās attiecības starp mūsu valstīm, un tās bija vienas no pirmajām diplomātiskajām attiecībām, ko mēs kā starptautiski de iure atzītas valstis nodibinājām vispirms, protams, ar saviem kaimiņiem. Tādēļ šodien ir svarīga diena mūsu valstu vēsturē un, es teiktu, arī daudz plašākā – vēsturiskā – mērogā, jo mēs jau daudzus gadsimtus pirms mūsu valstu nodibināšanas dzīvojām vienā politiskā telpā – Livonijā, vēlāk arī citās iekārtās. Mūsu tautu vēsture ir daudz senāka nekā mūsu valstu vēsture, un mūsu valstīm ir jau 100 gadu. Šodien ir liela un svarīga diena mūsu attiecībās.

Simt gados mūsu valstis ir piedzīvojušas uzplaukumu, okupāciju, neatkarības atjaunošanu, iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) un NATO.  Tagad mums jāizmanto šie stiprie pamati, lai kopīgi virzītos uz priekšu un konstruktīvi risinātu gan Baltijas, gan visas Eiropas, gan globālos jautājumus.

Eiropas Savienību pēdējos gados ir skārušas vairākas krīzes, īpaši šī pandēmija. Tāpēc ES jābūt jaudīgai, atvērtai un vienotai jauniem izaicinājumiem un reformām. Milzīgs darbs ir gaidāms Eiropas ekonomikas atveseļošanā, kur nopietnu lomu spēlēs zaļais un digitālais virziens.

Nevar nerunāt arī par tiesiskuma problēmām Eiropā. Tiesiskuma izpratnei Eiropā jābūt vienotai un stabilai. Gaidāmā konference par Eiropas nākotni ir ļoti piemērots formāts, lai mēs varētu nonākt pie vienotas Eiropas pozīcijas daudzos mūs vienojošos jautājumos. Es ceru, arī tiesiskuma jautājumā.

Latvija un Igaunija abas lepojas ar savu digitālo attīstību ekonomikā un valsts pārvaldē. Jau tagad vairākas pārrobežu funkcijas varam veikt digitāli, pateicoties, cita starpā, arī mākslīgās tulkošanas rīkam Tilde, kas radīts Latvijā. Tiesa, šodien mūsu tulks ir cilvēks, bet šis rīks tiek plaši izmantots ne tikai mūsu valstīs, bet visā pasaulē. Mūsu sasniegumi digitālajā jomā ir labs pamats, lai mēs strādātu arī pie specifiska jautājuma, ko es saucu par informatīvās higiēnas uzlabošanu, – mūsu valstīm ir praktiska pieredze ar kiberuzbrukumiem un dezinformāciju.

Runājot par dezinformāciju, mēs ar prezidenti Kaljulaidu šodien pārrunājām pieredzi COVID-19 pandēmijas apkarošanā, tostarp arī sabiedrības izpratnē par vakcinēšanās drošību un vēlamību. Jo ātrāk liels daudzums iedzīvotāju būs vakcinēti, jo ātrāk mēs atgriezīsimies pie normalitātes.

Mēs pārrunājām arī vispārējo situāciju ar COVID-19 mūsu valstīs, Eiropā un valdību centienus to ierobežot.

Vienlaikus ir skaidrs, ka šis pandēmijas laiks mūs ir ietekmējis ilgstoši, un sekas mēs manīsim vēl kādus gadus. Tādēļ mēs pārrunājām arī ilgtspējīgu atkopšanos no krīzes – tādu, lai mēs panāktu izrāvienu, izmantojot arī Eiropas Atveseļošanās un noturības fonda līdzekļus, un lai šie līdzekļi tiktu izmantoti ilgtspējīgām reformām. Es domāju, ka tas ir liels izaicinājums īsā laikā sagatavot tik lielus projektus, bet mūsu valdības cenšas.

Latvijai un Igaunijai ir kopīgi mērķi arī attiecībā uz atjaunojamo enerģiju, tāpat uz pilnīgu neatkarību enerģētikas jomā no Krievijas. Mūsu enerģētiskie tīkli tiks sinhronizēti ar Rietumeiropu 2025. gadā – jau pēc četriem gadiem.

Mēs vēl pārrunāsim jautājumu par Rail Baltica. Mēs ceram uz labu sadarbību ar ES, lai šis projekts tiktu virzīts uz priekšu.

Igaunija pagājušajā gadā vadīja Trīs jūru iniciatīvu, kas apvieno 12 ES dalībvalstis. Šī iniciatīva reizē veiksmīgi stiprina mūsu reģiona saites ar ASV, kas ir šīs iniciatīvas stratēģiskais partneris tāpat kā Vācija un Eiropas Komisija.

Tāpat mēs ar prezidenti Kaljulaidu apmainījāmies ar viedokļiem par politisko situāciju mūsu valstīs. Mēs pārrunājām arī globālās aktualitātes un multilaterālos izaicinājumus, kas mums visiem ir svarīgi. Vēl runāsim par Igaunijas pieredzi ANO Drošības padomē.

Protams, pārrunājām arī situāciju ar mūsu austrumu kaimiņiem un Eiropas Savienības Austrumu partnerības jautājumus, kas ir jāvirza uz priekšu, kā arī, protams, attiecības ar Krieviju. Mēs nosodām opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija prettiesisko notiesāšanu un ieslodzīšanu soda nometnē un tāpat kā ES pieprasām viņa atbrīvošanu. Ir jāatbrīvo ne tikai Navaļnijs, bet arī visi demonstranti un žurnālisti, kuri tika apcietināti.

Šie notikumi kārtējo reizi pierāda, ka Krievijas vadībai nav izpratnes par Eiropas vērtībām – demokrātiju, likuma varu, cilvēktiesībām un vārda brīvību. Latvija un Igaunija arī turpmāk koordinēsies ES un citos formātos nostājā par Krieviju. Līdzīgi tas ir ar Baltkrieviju. Mēs turpināsim atbalstīt Baltkrievijas patiesu virzību uz demokrātiju.

30 gados, kopš mēs esam neatkarīgas valstis, mums ir uzkrāta ārkārtīgi liela pieredze sabiedrības transformācijas jautājumos, un to mēs gribam dot arī tālāk mūsu austrumu partneriem un visiem, kuri ir līdzīgā situācijā, kad ir radikāli jātransformē sabiedrība.

Dāmas un kungi!

Mēs redzam, ka Latviju un Igauniju vieno sena vēsture, aktīva sadarbība šodien un nākotnes kurss, kas vērsts uz attīstību, izaugsmi, uz zaļo un digitālo vidi. Es vēlreiz pateicos Igaunijas Republikas prezidentei Kersti Kaljulaidai par viesošanos Latvijā!

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU