Šobrīd esošie tiesību aizsardzības līdzekļi, kuri paredzēti tādas personas aizsardzībai, kas īpašumu ieguvusi labā ticībā, bet vēlāk īpašums atzīts par noziedzīgi iegūtu, nav pietiekami efektīvi, teikts likumprojekta anotācijā.
Ar grozījumiem plānots papildināt likumu, nosakot, ka bezmantinieku manta, kas atzīta par noziedzīgi iegūtu un uz kuru tās labticīgajam ieguvējam zemesgrāmatā ir nostiprinātas īpašuma tiesības, atstājama labticīgajam ieguvējam. Tāpat iecerēts noteikt, ka valsts labā no personas, kas izdarījusi noziedzīgo nodarījumu, piedzen šīs mantas vērtību.
Sēdē klātesošie uzsvēra, ka pie jautājuma par labticīgo ieguvēju aizsardzību ir jāturpina strādāt, lai regulējumu pilnveidotu kompleksi, tostarp, izvērtējot nepieciešamību izstrādāt grozījumus arī saistītajos likumprojektos. Tāpat klātesošie akcentēja nepieciešamu izveidot tiesisku mehānismu, kā labticīgajam ieguvējam varētu kompensēt zaudējumus.
Kā informēja komisijas priekšsēdētājs Juris Jurašs, Juridiskā komisija lūgs parlamentu sagatavoto likumprojektu atzīt par steidzamu un skatīt pirmajā lasījumā Saeimā bez atkārtotas izskatīšanas komisijas sēdē.
