DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
26. februārī, 2021
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Ekonomika

Covid-19 negatīvo ietekmi ekonomikā pērn mazinājis preču eksporta pieaugums

Kopš iekšzemes kopprodukta (IKP) ātrā novērtējuma publicēšanas š.g. janvārī būtiskas korekcijas datos nav notikušas. Saskaņā  ar  Centrālās  statistikas  pārvaldes sniegto informāciju 2020. gada 4. ceturksnī IKP bija par  1,5%  mazāks  nekā  pirms  gada. Kopumā  2020. gadā  Covid-19 ietekmē   ekonomikas   kritums   sasniedza 3,6 procentus.

Covid-19 krīzes izraisītais bezdarba pieaugums un ienākumu kritums ir ietekmējis mājsaimniecību patēriņu. Pērn 4. ceturksnī tas bija par 8,5% mazāks nekā pirms gada, bet kopumā aizvadītajā gadā privātais patēriņš saruka par 10 procentiem.

Kopējie preču un pakalpojumu eksporta apjomi pērn 4. ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada 4. ceturksni pieauga par 3,1%, tomēr 2020. gadā kopumā tas saruka par 2,7%. Vienlaikus tendences preču un pakalpojumu eksportā bija ļoti atšķirīgas. Par spīti būtiskam ārējā pieprasījuma kritumam un vājākai ekonomiskajai aktivitātei, ko izraisīja Covid-19 krīze gan ES, gan pārējos Latvijai svarīgos noieta tirgos, 2020. gadā Latvijas preču eksports bija par 5,5% lielāks nekā 2019. gadā. Lielāko devumu preču eksporta pieaugumā nodrošināja mehānismu un elektroiekārtu eksporta kāpums par 16%. Būtisks eksporta palielinājums bija arī pārtikas un lauksaimniecības preču grupā,  eksporta vērtībai pieaugot par 5,9%. Nozīmīga loma eksportā bija arī kokapstrādes nozares produkcijai. Tajā pašā laikā pakalpojumu eksports 2020. gadā  samazinājās par 21,3%. Kritumu lielā mērā ietekmēja Covid-19 pandēmijas ierobežojumu skarto aviācijas un tūrisma pakalpojumu nozaru eksports. 2020. gadā būtiski saruka arī tranzīta pakalpojumu eksports. Ņemot vērā, ka pērn kopējie preču un pakalpojumu importa apjomi saruka par 3,3%, kopējā eksporta-importa bilance bija pozitīva (1,2% no IKP).

Par spīti kopējo ekonomisko aktivitāšu samazinājumam 2020.gadā, investīcijas ir uzrādījušās nelielu pieaugumu – par 0,2%. Pērn ieguldījumi mājokļos, ēkās un būvēs palielinājās par 1,5%, bet ieguldījumi intelektuālā īpašuma produktos palielinājās par 2,6%. Samazinājums bija vērojams investīcijās mašīnās un iekārtās – par 2,2 procentiem.

Covid-19 krīzes pirmā viļņa laikā pavasarī praktiski visās nozarēs bija vērojams kritums, savukārt 2020. gada 4. ceturksnī atsevišķās nozarēs ražošanas vai sniegto pakalpojumu apjomi pārsniedza iepriekšējā gada 4. ceturkšņa līmeni. Pieauga apjomi lauksaimniecības un mežsaimniecības, apstrādes rūpniecības, būvniecības, nekustamo īpašumu apsaimniekošanas, kā arī sabiedrisko pakalpojumu nozarēs. Savukārt nozarēs ar augstu sociālo kontaktu arī pērn 4. ceturksnī bija ievērojami apjomu samazinājumi gada griezumā – izmitināšanas un ēdināšanas nozarēs kritums sasniedza 48%, mākslas, izklaides un atpūtas nozarēs – par 28,6%, transportā – par 12,7%. Līdzīgas tendences nozaru griezumā vērojamas arī kopumā 2020. gadā.

“Nozaru tendences pagājušajā gadā skaidri parāda, ka faktiski ir izveidojusies divu ātrumu ekonomika. Pateicoties ražojošo nozaru sniegumam, pērn sasniegts preču eksporta rekords 13,2 miljardu eiro vērtībā. Tajā pašā laikā daudzās nozarēs aktivitāte pēdējos mēnešos ir iesaldēta. Viennozīmīgi ir skaidrs, ka nedrīkst ignorēt epidemioloģisko situāciju un ir jāatrod samērīgs līdzsvars starp ieviesto ierobežojumu atcelšanu un ekonomikas aprites atjaunošanu, jo Covid-19 tik drīz nepazudīs, un ir jādomā, kā varam strādāt šādos apstākļos,” norāda  ekonomikas  ministrs Jānis Vitenbergs.

Saglabājoties epidemioloģiskajiem ierobežojumiem, sagaidāms, ka arī šā gada 1. ceturksnī ekonomikā būs vērojama lejupslīde. Tomēr līdz ar pavasari, atsākoties sezonas darbiem un uzlabojoties epidemioloģiskajai situācijai,   ko   veicinās   vakcinācija,   paredzams,   ka   ekonomiskā   aktivitāte   pakāpeniski   palielināsies. Ekonomikas ministrijas bāzes scenārija prognozes liecina, ka šogad ekonomikas izaugsme var pārsniegt trīs procentus. Vienlaikus nenoteiktība saglabājas ļoti augsta.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU