DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
25. februārī, 2021
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Finanses

Latvijā 2020. gadā veikti 557.6 milj. bezskaidrās naudas maksājumu 181.1 mljrd. eiro kopapjomā

Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji (kredītiestādes, elektroniskās naudas iestādes, maksājumu iestādes, Latvijas Banka un Valsts kase) 2020. gadā veica 557.6 milj. klientu bezskaidrās naudas maksājumu 181.1 mljrd. eiro kopapjomā. Vidēji dienā veikti 1.5 milj. maksājumu 494.8 milj. eiro apjomā.

Salīdzinājumā ar 2019. gadu kopējais klientu bezskaidrās naudas maksājumu skaits palielinājās par 5.0%, savukārt maksājumu kopapjoms samazinājās par 10.8%, t.sk. vislielākie maksājumu kopapjoma samazinājumi bija ārvalstu valūtā – karšu maksājumiem par 39.0% un kredīta pārvedumiem par 43.8%.

"Pēc maksājumu skaita 2020. gads salīdzinājumā ar 2019. gadu tika noslēgts ar 5% pieaugumu. 2020. gada 2. pusgadā, pielāgojoties dzīvei Covid-19 pandēmijas apstākļos, iedzīvotāju maksājumos bija vērojams vairāk nekā 10% pieaugums, kas ar uzviju kompensēja kritumu, kurš tika piedzīvots 2020. gada 1. pusgadā," tendences maksājumu jomā komentē Latvijas Bankas Maksājumu sistēmu politikas daļas vadītājs Deniss Fiļipovs.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados visbiežāk lietotie klientu bezskaidrās naudas maksājumi bija karšu maksājumi (65.4% no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita) un klientu kredīta pārvedumi (33.3% no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita).

Lai nodrošinātu karšu maksājumu veikšanu, 2020. gada beigās Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji bija izdevuši 2.2 milj. maksājumu karšu (vidēji 1.1 karte uz vienu iedzīvotāju); no tām lielākā daļa bija kartes ar debeta funkciju.

Iedzīvotājiem bija pieejami 41.7 tūkst. karšu pieņemšanas vietu (POS) un 912 bankomātu. 2020. gada beigās Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji bija atvēruši 3.2 milj. klientu norēķinu kontu (vidēji 1.7 norēķinu konti uz vienu iedzīvotāju).

2020. gadā veikti 20 milj. zibmaksājumu 4.4 mljrd. eiro apjomā.

Paplašināts pārskats par starpbanku maksājumu sistēmu darbību, maksāšanas līdzekļu attīstību un citām būtiskām bezskaidrās naudas norēķinu jomām pieejams Latvijas Bankas interneta vietnē (https://www.bank.lv/statistika/dati-statistika/maksajumu-sist-statistika).

Uzziņai

Latvijas Banka organizē un uztur maksājumu sistēmu infrastruktūru Latvijā, t.sk. divas pilnībā automatizētas maksājumu sistēmas, ar kuru palīdzību tiek nodrošināti starpbanku norēķini eiro. TARGET2-Latvija ir starpbanku eiro maksājumu sistēma, kas ietilpst Eiropas Vienotajā automatizētajā reālā laika bruto norēķinu sistēmā TARGET2. Latvijas Bankas elektroniskā klīringa sistēma (EKS sistēma) tiek izmantota neliela apjoma maksājumiem.

2017. gada augustā Latvija kā pirmā eiro zonā sāka izmantot zibmaksājumus – inovatīvus, modernus, zibenīgus starpbanku pārskaitījumus, kas pieejami jebkurā diennakts laikā, arī brīvdienās un svētku dienās. Šajā īsajā laikā zibmaksājumi kļuvuši pieejami jau vairāk nekā 90% Latvijas kredītiestāžu klientu un iemantojuši starpbanku maksājumu standarta, nevis ekskluzīva pakalpojuma statusu.

2019. gada vasarā plašāka sabiedrība uzzināja par vēl vienu inovatīvu risinājumu – Zibsaišu reģistru, kas nodrošina iespēju veikt starpbanku maksājumus, norādot tikai saņēmēja mobilā tālruņa numuru, bez nepieciešamības zināt un katram maksājumam ievadīt norēķinu konta numuru. Pašlaik šo iespēju piedāvā AS "Citadele banka", "Swedbank" AS, AS "SEB banka" un lielākās Igaunijas komercbankas, un paredzams, ka Zibsaišu reģistra dalībnieku skaits turpinās augt.

Latvijas Banka ir izveidojusi zibmaksājumu laboratoriju ZibLab++ – inovatīvu sadarbības platformu, lai tirgus dalībniekiem palīdzētu kopīgi risināt praktiskus un tehnoloģiskus jautājumus, veidojot uz zibmaksājumu un zibsaišu tehnoloģiju bāzes balstītus produktus un pakalpojumus saviem klientiem. Laboratorijas darbs palīdzēs sabiedrībai, finanšu institūcijām un ieinteresētiem komersantiem sekot līdzi zibmaksājumu, zibsaišu un zibenīgu maksājuma pieprasījumu iespēju attīstībai, kā arī citām maksājumu jomas inovācijām, kas balstās uz šīm iespējām. Detalizētāku informāciju sk. https://www.bank.lv/darbibas-jomas/maksajumu-sistemas-uzdevumi/zibmaksajumu-laboratorija.

Nākamais Latvijas Bankas sniegto inovatīvo maksājumu pakalpojumu attīstības posms saistīts ar ieceri ieviest zibenīgus maksājuma pieprasījumus starpbanku līmenī.

Labs saturs
Pievienot komentāru

Covid-19 ierobežojošie pasākumi

6. aprīlī noslēdzās valstī izsludinātā ārkārtējā situācija. Ņemot vērā Covid-19 infekcijas izplatības riskus, pilnvaras turpināt noteikt personu tiesības ierobežojošus pasākumus epidemioloģiskās drošības nolūkos, neizsludinot īpašu tiesisko režīmu, Ministru kabinetam ir deleģējis likumdevējs – Saeima –, pieņemot Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ministru kabineta noteikumi Nr. 360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai.

Visi tiesību akti, kas attiecas uz Covid-19, vienkopus Likumi.lv.

Žurnāla "Jurista Vārds" publikāciju izlase brīvpieejā - cīņas ar pandēmiju juridiskie aspekti.

 


LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU