“Sāls izmantošana ielu un ietvju uzturēšanā vienmēr ir bijis aktuāls jautājums. Tā ir kaitīga videi, bojā pilsētas apstādījumus, piesārņo gruntsūdeņus un nonāk augsnē, pasliktina gaisa kvalitāti pavasarī, kā arī atstāj ievērojamu ietekmi uz infrastruktūru. No otras puses ir skaidrs, ka sāls ir lētākais pretslīdes materiāls, tāpēc ekonomisku apsvērumu dēļ to nav iespējams aizstāt pilnībā,” sacīja apakškomisijas priekšsēdētāja Dace Rukšāne-Ščipčinska.
Apakškomisijas priekšsēdētāja atgādināja, ka jau pirms gada apakškomisija par šo jautājumu sprieda saistībā ar Saeimā iesniegto pilsonisko iniciatīvu “Par pilsētas ielām bez sāls”. Tobrīd, apakškomisijai uzsverot, ka sāls izmantošanā jārod balanss, deputāti aicināja Satiksmes ministriju izstrādāt attiecīgu metodiku vai vadlīnijas, kas regulētu dažādas situācijas, paredzot arī bezsāls tehnisko līdzekļu piemērošanu. Deputāti Rīgas domi aicināja izstrādāt saistošos noteikumus ielu un ietvju uzturēšanas kārtībai ziemas slidenajā laikā, paredzot cilvēkiem, dabai un īpašumiem draudzīgākas metodes un tehniskos līdzekļus attīrīšanai no sniega un ledus bez sāls.
Sēdē Satiksmes ministrijas un Rīgas domes departamentu pārstāvji deputātus informēja par to, kā šobrīd norit ceļu un ietvju uzturēšana, veicinot mazāka sāls apjoma izmantošanu, kā arī iepazīstināja ar vadlīniju izstrādes gaitu. Institūciju pārstāvji atzina, ka alternatīvu materiālu, ar kuriem pilnībā varētu aizstāt sāls lietošanu, pašlaik nav, taču iespējams strādāt pie sāls apjoma samazināšanas.
Šodien, uzklausot atbildīgo institūciju pārstāvjus, varam secināt, ka kopš pagājušā gada progress ir minimāls. Apakškomisija turpinās veikt parlamentāro kontroli un sekot līdzi tam, kā šis jautājums attīstās, sacīja D.Rukšāne-Ščipčinska.
