Aizsardzības ministrs A. Pabriks informēs Lietuvas nacionālās aizsardzības ministru Arvīdu Anušausku (Arvydas Anušauskas) un Igaunijas aizsardzības ministru Kalli Lānetu (Kalle Laanet) par aizvadītajā gadā paveikto Baltijas valstu aizsardzības sadarbības formātā.
Savukārt Lietuvas aizsardzības ministrs A. Anušausks iepazīstinās ar savām izvirzītajām prioritātēm, pārņemot vadošo lomu Baltijas valstu aizsardzības sadarbības formātā. Cita starpā ministri plāno apspriest Gaisa spēku sadarbību pretgaisa aizsardzības spēju stiprināšanā, turpmāko sadarbību NATO ietvaros, kā arī attiecībās ar ASV.
2013. gada 29. janvārī tika parakstīts Baltijas valstu militārās sadarbības ietvardokuments, kurā ir noteikti Baltijas valstu militārās sadarbības formāti, to funkcijas un atbildība, organizācijas un darbības principi.
Baltijas valstu aizsardzības sadarbības formāta ietvaros Baltijas valstis uztur regulāru aizsardzības ministru un bruņoto spēku komandieru, kā arī ekspertu līmeņa dialogu par aizsardzības politiku un spēju attīstību. Sadarbības formātā tiek realizēti arī vairāki nozīmīgi projekti– Baltijas valstu Apvienotais štāba elements, Sauszemes spēku, Gaisa spēku un Jūras spēku sadarbība (Baltijas valstu jūras eskadra (BALTRON)), kā arī sadarbība Baltijas Aizsardzības koledžas (BALTDEFCOL) ietvaros, kurā mācās un dienesta pienākumus pilda visu trīs Baltijas valstu bruņoto spēku karavīri un civilais personāls.
Baltijas valstis pastāvīgi sadarbojas arī personāla apmācību jomā, tostarp piedaloties kopīgās militārajās mācībās.
Latvija 2020. gadā Baltijas valstu aizsardzības sadarbības formātā bija vadošā valsts. Formāta ietvaros Latvijā notika Baltijas valstu aizsardzības ministru, bruņoto spēku komandieru, kā arī nozares ekspertu līmeņa sanāksmes, kurās tika pārrunāti aktuālie aizsardzības jomas jautājumi un panāktas vienošanās par turpmāko sadarbību.
