Pamatnostādnes nodrošina nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pēctecību, kā arī atbilst Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.–2027. gadam prioritātes „Vienota, droša un atvērta, sabiedrība” mērķiem un uzdevumiem. Tās veidotas, ievērojot saliedētas sabiedrības politikas virsmērķi – tā ir nacionāla, solidāra, atvērta un pilsoniski aktīva sabiedrība, kuras pastāvēšanas pamats ir Satversmē noteiktās demokrātiskās vērtības un cilvēktiesības, latviešu valoda un latviskā kultūrtelpa.
Pamatnostādnes paredz rīcības virzienus, kuros veicami ieguldījumi, lai Latvijas iedzīvotāji būtu zinošāki, aktīvāki, piedalītos un līdzdarbotos valsts attīstībā nākamajos septiņos gados. Noteikti šādi rīcības virzieni: nacionālā identitāte un piederība, demokrātijas kultūra un iekļaujošs pilsoniskums, integrācija. Pamatnostādnēs ir izcelts visaptverošs princips – iekļaujoša līdzdalība, un iezīmētas šādas caurviju prioritātes: nacionālā identitāte, latviešu valoda, uzticēšanās, solidaritāte, sadarbība.
Starpinstitucionālā darba grupa definēja risināmos jautājumus – sociālā un politiskā uzticēšanās, nacionālās identitātes stiprināšana, latviešu valodas lietošana ikdienas saziņā, pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstība, migrācijas (emigrācijas un imigrācijas) ietekme uz sabiedrības attīstību. Šie jautājumi tika apspriesti konsultācijās ar iedzīvotājiem divos diskusiju ciklos visos Latvijas reģionos. Diskusijas notika 2019. gada oktobrī un 2020.gada februārī, iesaistot ap 500 dalībnieku, kuri pauda viedokļus un izteica priekšlikumus gan par saliedētas un solidāras sabiedrības attīstības izaicinājumiem, gan par cilvēku iespējām iesaistīties un būt līdzatbildīgiem par savu apkaimi, pilsētu, valsti.
Kultūras ministrija pauž gandarījumu par darba grupas, kurā bija iesaistīti pārstāvji no visām ministrijām, Valsts prezidenta kancelejas, Valsts kancelejas, Pārresoru koordinācijas centra un Sabiedrības integrācijas fonda, kā arī reģionālo diskusiju dalībnieku ieguldījumu pamatnostādņu sagatavošanas gaitā. Novērotāja statusā darba grupā tika uzaicināts UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas pārstāvis.
Lai īstenotu pamatnostādnes, tiks izstrādāti Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības politikas īstenošanas plāni laika posmam no 2021.–2023. gadam un laika posmam no 2024.–2027. gadam. Starpinstitucionāla darba grupa, kurā tostarp ir pārstāvji no biedrības “Latvijas Pilsoniskā alianse” un biedrības „Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS” 2020.gada nogalē uzsākusi darbu pie plānā 2021.–2023.gadam iekļaujamo pasākumu un to rezultatīvo rādītāju noteikšanas.
*dokumenta projekts Ministru kabineta tīmekļvietnē
