DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
03. februārī, 2021
Lasīšanai: 3 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Valsts pārvalde

Valsts prezidents un kultūras ministrs: jārod līdzsvarota atbildība par Dziesmu svētku procesa nepārtrauktību

Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

FOTO: Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja

Valsts prezidents Egils Levits šodien tiešsaistē tikās ar kultūras ministru Nauri Puntuli, pārrunājot valsts un pašvaldību atbildības noteikšanu vienotas kultūrtelpas veidošanā, valsts atbalstu kultūras nozares nevalstiskajām organizācijām, kā arī sabiedriskā medija atbildīgo lomu, nodrošinot viedokļu daudzveidību.

Tāpat Valsts prezidents vērsa uzmanību uz ministram nosūtīto vēstuli, kurā viņš aicina Ministru kabinetu sadarbībā ar grāmatniecības un preses izdevēju nozares pārstāvjiem izvērtēt iespēju noteikt pievienotās vērtības nodokļa samazināto likmi 5 % apmērā drukātajiem medijiem un oriģinālliteratūrai.

Abas puses pārrunāja Dziesmu svētku biedrības un Latvijas koru apriņķu virsdiriģentu vēstuli, kurā paustas bažas par pašvaldību gatavību un spēju turpināt nodrošināt Dziesmu svētku dalībnieku kolektīvu vadītāju atalgojumu un tādējādi garantēt arī Dziesmu svētku procesa nepārtrauktību. Valsts prezidents augstu novērtēja cilvēku plašo līdzdalību svētku tapšanas procesā, kur vienlīdz svarīga ir pati gatavošanās un svētki kā milzīga ieguldītā darba kulminācija. Tika apspriesta iespēja panākt līdzsvaru starp valsts un pašvaldību turpmāko atbildību Dziesmu svētku procesa nodrošināšanā.

N. Puntulis informēja E. Levitu par sarunām ar Rīgas domi, uzsverot, ka Mežaparka estrādes apsaimniekotājiem būtu jāprot līdzsvarot biznesa un kultūras funkcijas, kā arī jānāk ar lielāku vērienu un ambīcijām piedāvājuma ziņā.

Kultūras ministrs informēja par aktualitātēm topošās Rīgas koncertzāles jautājumā. Tika apspriesta nepieciešamība pēc lielāka finansējuma kultūras nevalstiskajām organizācijām COVID-19 krīzes laikā.

Sarunā tika pārrunāti sabiedrisko mediju uzdevumi un atbildība, nodrošinot viedokļu daudzveidību, kā arī topošā Sabiedrisko mediju padomes un Sabiedrisko mediju ombuda loma.

Runājot par Rīgas Svētā Pētera baznīcas nākotni, Valsts prezidents uzsvēra, ka likumā nepieciešams iestrādāt ilgtspējīgu baznīcas pārvaldības modeli. E. Levits uzskata, ka varētu veidot atsevišķu nodibinājumu, kurā piedalītos Latvijas Republika, Rīgas pilsētas pašvaldība un Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca. Tāpat būtu jāiesaista Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Vācu Svētā Pētera draudze, kurai šī likuma izpratnē būtu īpašs statuss Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas ietvarā. Pēc E. Levita domām, atbilstošā likumā būtu jāatspoguļo šādas Rīgas Svētā Pētera baznīcas funkcijas: valstij īpaši nozīmīga arhitektūras un kultūras pieminekļa saglabāšanas un atjaunošanas funkcija; sakrālā funkcija; kultūrvēsturiskā mantojuma (un jo īpaši vācbaltu kultūrvēsturiskā mantojuma) saglabāšanas funkcija; kultūras funkcija; tūrisma funkcija.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI