“Mums ir jāsaprot, kā strādā esošie pakalpojumi un vai tiek sniegts pilnvērtīgs atbalsts. Īpaši svarīgi tas ir tagad - Covid-19 krīzes un izolācijas laikā, kad stresa dēļ pieaug vardarbības gadījumu skaits ģimenēs. Tāpēc Rīgas domes Labklājības departaments pētīs, kādas atbalsta formas strādā un kādi jauni pakalpojumi vēl būtu jāievieš. Marta mēnesī, kad noslēgsies prakses pētījums, noteikti aicināsim arī Labklājības ministrijas atbildīgos speciālistus uz diskusiju komitejā par to, kā atbalsta sistēma cilvēkiem, kuri cietuši no vardarbības, strādā un kā to kopīgi uzlabot, ” norāda Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs.
Sociālo jautājumu komitejas deputāti trešdien, 3. februārī, uzklausīja ziņojumus par policijas konstatētajiem vardarbības gadījumiem ģimenēs galvaspilsētā, kā arī Labklājības departamenta pētījumā konstatēto par vardarbību pret sievietēm. Pētījumu plānots pabeigt martā.
"Patlaban parādījusies jauna tendence, ka iedzīvotāji atsakās komunicēt ar sociālajiem darbiniekiem un ielaist viņus dzīvesvietās, aizbildinoties ar Covid-19 ierobežojumiem. Mums ir jāatrod risinājums, kā palīdzēt un atbalstīt mazaizsargātākās iedzīvotāju grupas, nepārkāpjot privātumu," uzsver komitejas priekšsēdētāja vietniece Ieva Brante.
Kopš pagājušā gada par visiem vardarbības gadījumiem ģimenēs policija nodod informāciju arī Rīgas Sociālajam dienestam. Kā tika informēti deputāti, pēdējo sešu mēnešu laikā no valsts un pašvaldības policijas saņemti 498 ziņojumi par vardarbību. 434 gadījumos cietušas sievietes, 64 gadījumos vīrieši, 115 gadījumos konflikts notika nepilngadīgā klātbūtnē, 38 gadījumos cietušais lūdza pieņemt policijas lēmumu par nošķiršanu/tiesas lēmumu par pagaidu aizsardzību.
133 gadījumos vardarbība notikusi pret senioru, četros gadījumos cietušais ir nepilngadīgs bērns, 361 gadījumā bijis konflikts pilngadīgu personu starpā. 336 gadījumos bijis konflikts laulāto/dzīvesbiedru starpā, 149 gadījumos konflikts radinieku/ģimenes locekļu starpā, bet 13 gadījumos konflikts draugu/paziņu starpā. 470 gadījumos cietušais jau iepriekš ir cietis no vardarbības.
Novērots, ka Covid-19 ierobežojumu dēļ pieaugusi vardarbība, alkohola un narkotiku lietošana ģimenēs; klientiem ir tendence slēpt informāciju, mazināt problēmas, mazāk pašiem iesaistīties problēmu risināšanā, kā atrunu izmantojot ārkārtējo situāciju; apgrūtināts darbs ir ar jaunajiem klientiem, kurus nav iespējams satikt, veikt pilnvērtīgu konsultāciju, lai izzinātu situāciju, jo nelaiž iekšā un kā atrunu izmanto ārkārtējo situāciju.
Patlaban, ja tiek konstatēts vardarbības gadījums, Rīgas Sociālais dienests sazinās un informē par tiesībām un iespējām saņemt sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību; nosūta cietušajam un varmākam rakstisku informāciju par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību; informē par valsts sociālās rehabilitācijas pakalpojumu cietušajam un varmākam.
Ja neizdodas telefoniski sazināties vai arī saruna bijusi ļoti nepārliecinoša (persona ļoti nerunīga, rodas iespaids, ka nesaprot sacīto), Sociālā dienesta pārstāvji veic apsekošanu mājās, sniedz nepieciešamo informāciju par pieejamo atbalstu, sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību. Ja persona netiek sastapta mājoklī, veic atkārtotu apsekošanu. Ja gada laikā tiek saņemta atkārtota informācija no policijas par konfliktsituāciju ģimenē (adresē), apseko dzīvesvietā, izvērtē sociālo situāciju, nepieciešamības gadījumā uzsāk sociālo darbu ar gadījumu. Savukārt, ja speciālistu redzeslokā nonāk sarežģīti gadījumi, organizē starpinstitūciju sanāksmi, lai vienotos par kopīgu, saskaņotu rīcību.
Labklājības departamenta pētījums turpinās, un deputāti uzklausīja starpziņojumu. Pētījumu plānots pabeigts marta sākumā. Pētījuma mērķi ir izstrādāt sieviešu, kuras cietušas no vardarbības, tipoloģiju, noskaidrot procesu, kurš tiek sākts pēc signāla par vardarbības saņemšana, kā arī noskaidrot nepieciešamos pakalpojumus sievietēm, kuras cietušas no vardarbības.
Rīgas Sociālajā dienestā 2020. gadā saņemta informācija par 606 emocionālas, 276 fiziskas un 13 seksuāla vardarbības gadījumiem pret sievietēm. Cietušās parasti ir vecumā no 18 līdz 45 gadiem ar bērniem, ar zemiem, nepastāvīgiem materiālajiem ienākumiem.
Sievietes, kuras pašas vēršas pēc palīdzības, nāk no salīdzinoši sociāli funkcionālākas, labvēlīgākas vides. Visbiežāk sieviete, kura piedzīvo vardarbību no partnera, to ir pieredzējusi agrāk - bērnībā. Nereti cietušās ir līdzatkarīgas, nespēj pārtraukt vardarbīgās attiecības, slepus tiekas ar varmāku un atgriežas iepriekš piedzīvotajās vardarbīgajās attiecībās.
Patlaban cietušajām sievietēm ar psiholoģisku un cita veida atbalstu palīdz biedrība “Centrs Marta”, krīzes centri “Skalbes” un “Mīlgrāvis”, kā arī citi, kas piedāvā izmitināšanu, rehabilitāciju un psihologa pakalpojumus. Daudzviet ir pieejami Labklājības departamenta bukleti ar informāciju, kā rīkoties un kur vērsties vardarbības gadījumos.
