Elektroapgādes nozare visā pasaulē šobrīd piedzīvo fundamentālas pārmaiņas, ko virza izmaiņas elektrības ražošanas un patēriņa tendencēs. Arī Latvijā, īpaši Pierīgas pašvaldībās, strauji pieaug mikroģenerācija, palielinot elektroenerģijas divvirzienu plūsmu elektroapgādes sistēmā. Arvien straujākiem soļiem attīstās arī elektromobilitāte – visplašāk galvaspilsētā, taču izbūvēto uzlādes staciju apjoms pakāpeniski palielinās arī reģionos.
"Elektromobilitāte un mērķtiecīga uzlādes staciju izbūve ir viens no pašvaldību attīstības virzieniem. Sabiedrībā notiek paradumu maiņa, cilvēkiem arvien pieejamāki kļūs elektriskie automobiļi. Arī normatīvajos aktos tiek iestrādātas normas, kas rosina arvien straujāku pāreju no automobiļiem, kas tiek darbināti ar fosilo degvielu, uz videi draudzīgākiem transportlīdzekļiem. Iedzīvotāji plašāk interesējas arī par saules paneļu uzstādīšanu un izmantošanu. Šī attīstība iet roku rokā ar nacionālajiem klimatneitralitātes mērķiem, tāpēc ir svarīgi visā valstī attīstīt tādu elektroapgādes infrastruktūru, kas būs piemērota šo "zaļo" inovāciju ieviešanai," saka LPS vadītājs Gints Kaminskis.
Aktualitātes un nākotnes izaicinājumi elektroapgādes jomā tika pārrunāti LPS Tautsaimniecības komitejas janvāra sēdē. Tajā Rēzeknes, Jelgavas un Liepājas pašvaldību pārstāvji dalījās ar savu pieredzi elektroapgādes inovāciju, mikroģenerācijas un elektromobilitātes attīstībā novados. Sēdē klātesošie eksperti informēja, ka atbilstoši prognozēm pat bez atsevišķu atbalsta iniciatīvu ieviešanas elektromobilitātei Latvijā 2030. gadā būs ap 36 500 elektrisku automašīnu. Tāpat sagaidāms, ka strauji pieaugs arī saules paneļu izmantošana. Tas nozīmē, ka jau tagad bez vilcināšanās ir svarīgi investēt līdzekļus nepieciešamās elektroinfrastruktūras attīstībā, viedizācijā – lai pašvaldības var organizēt jaunus elektrības pieslēgumus, veiccināt mikroģenerāciju un attīstīt prognozētajam pieprasījumam atbilstošu uzlādes tīklu.
Saskaņā ar elektroenerģijas nozares ekspertu skaidroto, ja laikus netiks attīstīta tāda elektroapgādes infrastruktūra, kas būs piemērota "zaļo" inovāciju ieviešanai, tas var būtiski ietekmēt elektroapgādes kvalitāti – var rasties tīkla atslēgumi un kristies sprieguma kvalitāte. LPS uzsver, ka šādu situāciju nedrīkst pieļaut, jo tas ietekmētu gan valsts kopējo attīstību, gan uzņēmējdarbības vides attīstību, kā arī, nesekmējot elektroenerģijas nozares "zaļo" transformāciju, nebūs iespējams noteiktajā periodā sasniegt NEKP mērķus. ES Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējums ir paredzēts tieši digitālo un klimata mērķu sasniegšanai, tāpēc LPS aicina atbildīgās puses šī finanšu instrumenta ietvaros paredzēt arī elektroapgādes nozares transformācijas pasākumus. Šādām investīcijām būs ne tikai īstermiņa pozitīvs efekts uz ekonomiskās aktivitātes veicināšanu, bet arī būtiska ilgtermiņa ietekme. Šie pasākumi nav atliekami un būs veicami ar vai bez ES finansējuma, taču bez finansējuma nepieciešamo investīciju slogs gulsies uz sabiedrības pleciem.
