“2020.gadā stiprinājām esošos un veidojām jaunus regulāras sadarbības formātus. Neierasti aktīva bija sadarbība ar Lietuvu un Igauniju, arī parlamenta līmenī apvienojot spēkus, lai mūsu paustie vēstījumi būtu ar lielāku svaru un izskanētu plašāk. Visspilgtāk to redzējām pēc Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām – Baltija saliedējās ar baltkrievu tautu, uzstājīgi un nelokāmi paužot savu atbalstu, mudinot Eiropas Savienību ieviest sankcijas, tā nostājoties mūsu kopējo vērtību sardzē,” sacīja R.Kols.
Runājot par dezinformāciju, R.Kols norādīja, ka ar šo problēmu esam saskārušies jau agrāk, taču pandēmija uzskatāmi parādīja, cik neefektīvi ir bijuši līdzšinējie centieni dezinformāciju iegrožot. “Ne tikai mūsu ikdienas internetam, bet visai kibertelpai ir vajadzīgi savi satiksmes noteikumi un regulējums. Ir jādefinē tiešsaistes platformu pienākumi attiecībā uz dezinformāciju, vienlaikus pasargājot lietotājus no nepamatotiem vārda brīvības ierobežojumiem un privātuma pārkāpumiem. Pie tā uzsākts darbs Eiropas Savienības līmenī, un šis var būt vienojošs uzdevums transatlantisko attiecību stiprināšanai,” teica komisijas priekšsēdētājs.
Globālā ekonomika piedzīvo milzīgu lejupslīdi, transatlantiskā alianse ir zemākajā tās attiecību punktā tās pastāvēšanas vēsturē, un starptautiskās institūcijas piedzīvo leģitimitātes krīzi, uzsvēra R.Kols. “Pasaules Veselības organizācija pamatoti kritizēta par lēno reakciju uz pandēmiju un organizācijas nostāšanos Ķīnas pusē. Tā atzinīgi novērtēja Ķīnas it kā nodrošināto caurspīdīgumu un centienus ierobežot vīrusa izplatību, ignorējot šīs valsts pieļautās kļūdas krīzes pārvaldībā pandēmijas sākumā,” sacīja R.Kols.
Akcentējot lielo pasaules valstu kursu pagājušajā gadā, R.Kols izcēla ASV un Ķīnas konfrontāciju, kas būs 21.gadsimta starptautiskās politikas galvenā iezīme neatkarīgi no tā, kurš konkrētajā mirklī saimniekos Baltajā namā. Savukārt Krievija par spīti tās krītošajai ietekmei, joprojām spēja iedragāt transatlantisko sabiedroto stabilitāti un intereses, vardarbīgi apkarojot Kremļa politisko opozīciju, teica R.Kols.
Eiropas Savienības politiskās prioritātes arvien vairāk virzās uz ambiciozāku ārpolitiku, uzsvēra R.Kols, norādot, ka Eiropai starptautiskajās attiecībās ir jābūt stingrākai. “Atbilstoši tam, kā Eiropas Savienība īsteno vienotu ārpolitiku, jāveido institucionāla līmeņa ārpolitikas resors ar saviem īpašajiem sūtņiem konkrētiem reģioniem. Definētas un nepārprotamas stratēģijas ļaus Eiropas Savienībai paātrināt lēmumu pieņemšanu ārlietās un tās spēju sadarboties ar līdzīgi domājošiem partneriem, lai risinātu kopīgos uzdevumus, aizstāvot savas intereses, normas un vērtības pēcpandēmijas pasaulē,” tā R.Kols.
Latvijas de iure otrās simtgades pirmās ārpolitikas debates šogad ir citādas, taču ļoti atbilstošas 21.gadsimtam, simboliski iezīmējot, ka ne mēs, ne darbs, ko darām, nestāv uz vietas, akcentēja Ārlietu komisijas priekšsēdētājs. R.Kols pateicās ārlietu dienestam par pašaizliedzīgo darbu, ilgstoši aizstāvot mūsu valsti un pārstāvot mūsu intereses ārzemēs. “Diplomātiskā un konsulārā dienesta profesionalitāte, pandēmijas krīzes laikā īstenojot valsts vēsturē apjomīgāko Latvijas valstspiederīgo repatriācijas operāciju pagājušā gada pavasarī, ir bezprecedenta sasniegums un tiešs apliecinājums pelnītajam novērtējumam,” uzsvēra R.Kols.
