M. Staķis un R. Petraviča uzsver, ka jāpastiprina pašvaldības un ministrijas sadarbība. Rīga jau tagad ir un turpmāk būs vieta, kur attīstās inovatīvi sociālie pakalpojumi. Ja valdība aktīvāk piedalītos ar savu līdzfinansējumu sociālo pakalpojumu attīstībā, tad šajā jomā būtu jūtamāks progress, atzina amatpersonas.
“Mūsu mērķis ir kvalitatīvāki sociālie pakalpojumi pilsētā, kā arī sociālo un veselības pakalpojumu savstarpēja integrēšana. Priecājos, ka šodienas tikšanās laikā saklausīju Labklājības ministrijas vēlmi nākt pretim Rīgas domei, lai strādātu pie risinājumiem vairākās jomās – sociālo darbinieku trūkuma problēmas risināšanā, sociālo pakalpojumu un pabalstu solidārā finansēšanā, kā arī nacionālo politikas plānošanas dokumentu pilnveidošanā, lai risinātu cilvēkresursu jautājumus sociālajā aprūpē,” atzina Rīgas domes priekšsēdētājs.
”Līdzšinējā Labklājības ministrijas un Rīgas domes sadarbība vērtējama pozitīvi. Rīgai ir nozīmīga loma valsts sociālās politikas īstenošanā iedzīvotāju atbalstam. Vienlaikus pandēmijas izplatība radījusi jaunus izaicinājumus. Īpaši svarīga ir pakalpojumu kvalitāte un kontrole pašvaldības sociālās aprūpes iestādēs un līgumorganizācijās. Tikšanās laikā informēju par pieejamo valsts atbalstu un vienojāmies stiprināt sadarbību. Jaunais domes sasaukums iestājas par jauniem un inovatīviem risinājumiem, līdz ar to mēs šajā jomā varam būt partneri. Tikšanās bija ļoti pozitīva, vienojāmies, ka nākamās tikšanās notiks ekspertu līmenī, lai apzinātu problēmas un iezīmētu nākotnes virzienus efektīvai sadarbībai,” norādīja labklājības ministre.”
Rīgai kopā LM jāveido kopīgu stratēģiju sociālās jomas cilvēkresursu nodrošināšanā – piesaistē un noturēšanā. Amatpersonas vienojās, ka ministrija uzstās uz lielāku sociālo darbinieku budžeta vietu skaitu Latvijas augstskolās.
Nepieciešams šo apņemšanos iestrādāt nacionālajos politikas plānošanas dokumentos un komunicēt ar Finanšu ministriju un Ministru kabinetu par atbilstošu līdzekļu nodrošināšanu. Pašlaik plānošanas dokumentos tiek iekļautas tikai tādas aktivitātes, kas ir vērstas uz esošo sociālo darbinieku apmācību, supervīziju un metodisko vadību, bet ne jaunu darbinieku iesaisti un esošo, pieredzējušo noturēšanu.
M.Staķis arī vērsa uzmanību uz nepieciešamību nodrošināt sociālo darbinieku darbam ar ģimenēm ar bērniem valsts mērķdotācijas nepārtrauktību, jo, atbilstoši politiskajiem strāvojumiem, tā parādās un pazūd.
Amatpersonas bija vienisprātis par to, ka jāuzlabo starpnozaru sadarbība. Tas paredz pašvaldības finansētu sociālo pakalpojumu integrēšanu kopā ar valsts finansētiem veselības aprūpes pakalpojumiem (piemēram, medicīniskā rehabilitācija personām ar funkcionāliem traucējumiem). Tāpat nepieciešama veselības aprūpes personāla sociālajos pakalpojumos līdzfinansēšana no valsts budžeta (piemēram, īslaicīgās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojums).
Amatpersonas arī pārrunāja nepieciešamību sociālos pabalstus pašvaldībām līdzfinansēt no valsts budžeta – tas attiecas uz garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanu un dzīvokļa pabalstu.
