DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
13. janvārī, 2021
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Kultūra

LNKC līdzekļus Covid-19 ietekmes mazināšanai iegulda Dziesmu un deju svētkos un kultūras jomas speciālistu profesionālajā pilnveidē

FOTO: LNKC arhīvs

Par valsts finansējumu Covid-19 ietekmes mazināšanai kultūras nozarē Latvijas Nacionālais kultūras centrs 2020.gadā veicis būtisku ieguldījumu Dziesmu un deju svētku repertuāra attīstīšanas procesā. Tāpat īstenots vērienīgs profesionālās pilnveides pasākumu kopums kultūras nozares speciālistiem, tai skaitā pedagogiem un kultūras centru vadītājiem, kopumā investējot 163 335 eiro.

“Laikā, kad klātienes procesi Latvijas Nacionālā kultūras centra pārraudzītajās jomās, kultūrizglītības nozarē, amatiermākslas kolektīvu un kultūras centru darbībā, ir liegti, ar valsts finansiālo atbalstu pērn esam spējuši mērķtiecīgi īstenot pasākumus, kas sniedz ilgtermiņa ieguldījumu gan Dziesmu un deju svētku tradīcijas stiprināšanā, gan arī kultūras speciālistu profesionālajā izaugsmē,” uzsver Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) direktore Signe Pujāte.

Par Dziesmu un deju svētku repertuāra attīstīšanai novirzītajiem 100 tūkstošiem eiro LNKC izveidojis metodisko audio materiālu, kas jau šobrīd sniedz iespēju aptuveni 15 tūkstošus lielajai koru diriģentu un dziedātāju kopienai Latvijā un diasporā apgūt svētku repertuāru arī attālināta darba režīmā. Projekta ietvaros veikti kora balsu ieraksti XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku Koru lielkoncerta “Tīrums. Dziesmas ceļš”, brāļu Kokaru 100 gadu jubilejas koncerta “Brāli, brāli”, Latvijas sieviešu un vīru koru svētku un Latvijas senioru koru svētku repertuārā iekļautajām dziesmām. Šogad projekts tiks turpināts, nodrošinot balsu ierakstus 2023.gada Dziesmu un deju svētku Noslēguma koncerta repertuāram.

Finansējuma ietvaros sagatavoti 2021. gadā Tukumā iecerētā Latvijas sieviešu un vīru koru salidojuma repertuāra nošu krājumi, kā arī nošu krājumi sieviešu, vīru, jauktajiem un bērnu vokālajiem ansambļiem. Trīs izdevumos apkopoti 27 autoru 109 oriģināldarbi un apdares dažādu sastāvu koklētāju ansambļiem, kas ir nozīmīgs kokļu mūzikas repertuāra papildinājums.

Domājot par latviešu skatuviskās dejas mantojuma iedzīvināšanu deju kolektīvu repertuāros, pērn atjaunoti vairāku Latviešu skatuviskās dejas zelta fondā iekļauto deju muzikālā pavadījuma ieraksti.

Ar mērķi veicināt jaunu dramaturģijas darbu radīšanu un stiprināt saikni starp dramaturgiem un amatierteātru režisoriem, 2020.gada rudenī LNKC izsludināja Latvijas Nacionālā lugu konkursa 1. kārtu, saņemot 22 lugu idejas. Šogad konkurss turpinās – uz otro kārtu izvirzītajiem kandidātiem līdz septembrim būs jāiesniedz pilna apjoma lugas manuskripts.

Kultūras nozares speciālistu profesionālās pilnveides pasākumu īstenošanā ieguldīti 63 335 eiro no Covid-19 ietekmes mazināšanai piešķirtā finansējuma. Rudens sākumā pasākumi norisinājās reģionos klātienē, vēlāk, atbilstoši valdības noteiktajam, – tiešsaistes formātā.

Kursus profesionālās izglītības pedagogiem kultūrizglītības nozarē apmeklēja vairāk nekā 1000 dalībnieku. To saturs izstrādāts, pamatojoties uz mērķauditorijas aptaujas rezultātiem. Semināri tika veltīti metodikas aktualitātēm mūzikas, mākslas un dizaina profesionālās izglītības programmās, kā arī mācībspēku digitālās kompetences stiprināšanai. Pedagogi iepazina pozitīvas audzināšanas principus digitālajā laikmetā, klausījās par profesionālās izdegšanas profilaksi un apguva darbam nepieciešamas digitālās prasmes.

Vairāk nekā 400 reģionālo kultūras institūciju nozares profesionāļu (kultūras speciālistu, kultūras centru vadītāju un kultūras darba organizatoru pašvaldībās) noklausījās kursu “Pārmaiņu vadīšana kultūras organizācijā” par kultūras organizāciju vadīšanu un radošā procesa nodrošināšanu krīzes un pārmaiņu apstākļos.

Profesionālās pilnveides pasākumi īstenoti arī nemateriālā kultūras mantojuma nozarē. Vairāk nekā 600 folkloras, tautas mūzikas un lietišķās mākslas nozares pārstāvju, kā arī kultūras darba organizatoru stiprināja zināšanas par nemateriālo kultūras mantojumu, tradicionālo kultūru un ikdienas darbam nepieciešamo, tai skaitā metodēm attālinātā darba nodrošināšanai.

Labs saturs
Pievienot komentāru

Covid-19 ierobežojošie pasākumi

 

Līdz 7. februārim valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija.

 

 

 

Tas ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinets var likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus, lai novērstu valsts apdraudējumu. Saeima var noraidīt pieņemtos valdības lēmumus.

 

Ministru kabineta rīkojums Nr. 655 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu".

 

 

 

 

 

 

 

 

Ministru kabineta noteikumi Nr. 360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai.

Visi tiesību akti, kas attiecas uz Covid-19, vienkopus Likumi.lv.

Žurnāla "Jurista Vārds" publikāciju izlase brīvpieejā - cīņas ar pandēmiju juridiskie aspekti.

 


LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU