DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
08. janvārī, 2021
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Eiropas Savienība

Kariņš: Eiropas izaugsmei pēc Covid-19 pandēmijas jābalstās uz vienoto tirgu, digitalizāciju un Eiropas Zaļo kursu

Trešdien, 6.janvārī, Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš goda viesa statusā tiešsaistē piedalījās Bavārijas Kristīgi Sociālās savienības (Christlich-Soziale Union in Bayern, CSU) kongresā. Tās laikā K. Kariņš uzstājās ar uzrunu, uzsverot, ka Eiropas izaugsmei pēc Covid-19 pandēmijas jābalstās uz Eiropas vienoto tirgu, digitalizāciju un Eiropas Zaļo kursu

CSU ir Vācijas kancleres Angelas Merkeles (Angela Merkel) politiskā spēka, Vācijas Kristīgi Demokrātiskās savienības (Christlich Demokratische Union Deutschlands, CDU), ciešs sabiedrotais, tā ir pārstāvēta Vācijas Bundestāgā. Ministru prezidents bija aicināts uzrunāt kongresa dalībniekus, lai sniegtu savu redzējumu par Eiropas nākotni pēc Covid-19 pandēmijas.

K. Kariņš savā uzrunā izcēla Eiropas vienotā tirgus, digitalizācijas un Eiropas Zaļā kursa nozīmi pandēmijas ekonomisko seku pārvarēšanā un izaugsmes atjaunošanā. Ministru prezidents uzsvēra, ka Eiropai nepieciešams stiprināt savu enerģētisko neatkarību.

“Tikai kopīga un saliedēta Eiropas Savienības rīcība globāli ļaus Eiropai uzturēt līdzvērtīga partnera lomu iepretim citiem pasaules reģioniem. Raugoties nākotnē, ir svarīgi apzināties, ka klimata izmaiņu samazināšanas mērķi un ekonomikas izaugsmes mērķi nav savstarpējā pretrunā,” uzrunā uzsvēra K. Kariņš.

Ekonomisko barjeru mazināšana Eiropas vienotajā tirgū paver ievērojamu potenciālu Eiropas ekonomikas attīstībai. Atskatoties uz Covid-19 pandēmijas laikā gūto pieredzi, K. Kariņš atzina, ka Eiropā nedrīkst pieļaut atkārtotu robežu slēgšanu un protekcionistiskus dalībvalstu soļus, ko bija izraisījusi Covid-19 krīzes uzliesmojums pavasarī. Savukārt kopīgs Covid-19 vakcīnu iepirkums, kas bijis pieejams visām ES dalībvalstīm, ir nozīmīgs sadarbības un solidaritātes piemērs.

K. Kariņš augsti novērtēja Vācijas prezidentūras ES Padomē sasniegto, īpaši izceļot veiksmīgo sniegumu sarežģītajos Covid-19 krīzes darba apstākļos. Vācijas prezidentūras laikā tika panākta grūta vienošanās par ES ilgtermiņa budžetu, kā arī pabeigtas sarunas par ES un Apvienotās Karalistes nākotnes attiecībām. Tikpat būtisks panākums ir ES - Ķīnas investīciju līguma noslēgšana pašā gada nogalē, kā arī vienošanās par ambicioziem klimata mērķiem.

Diskusijas būtiska daļa tika atvēlēta jautājumiem, kas saistīti ar ES un ASV sadarbību nākotnē. Drošības aspekti, cīņa pret dezinformāciju, atbalsts demokrātijai pasaulē ir svarīgi tuvākā laika uzdevumi. Ministru prezidents uzsvēra, ka NATO un sadarbība tās ietvaros ir stūrakmens starptautiskai drošībai, kur stipra un vienota ES spēlē nozīmīgu lomu.

Diskusijas gaitā tika pārrunāta arī Krievijas loma Eiropas drošībā. Tika secināts, ka Krievija šodien diemžēl ir gatava atbalstīt ikvienu iniciatīvu, kas vēršas pret Eiropas demokrātijām. Taču viennozīmīgi nepieciešams arī turpmāks dialogs ar Krieviju, lai gan tam jābūt balstītam uz skaidriem nosacījumiem.

CSU Bundestāga frakcijas vadītājs Aleksandrs Dobrints (Alexander Dobrindt) uzsvēra ciešās Latvijas un Vācijas saiknes, izceļot Latviju kā ES izaugsmes čempioni un minot, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts pieaudzis par vairāk nekā 60% kopš pievienošanās ES.

CSU pasākums ir ikgadējs prominents notikums Vācijā, kas pulcē ietekmīgus politiķus un mediju pārstāvjus, lai iezīmētu nākotnes vīziju. Jau par tradīciju ir kļuvusi ārvalstu goda viesu aicināšana uz diskusijā. Šī gada pasākuma goda viesi bija Latvijas Ministru prezidentu un NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs (Jens Stoltenberg).

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU