Vienlaikus šo gadu laikā meklēti risinājumi atjaunojamās enerģijas (turpmāk – AER) ražošanai pēc atbalsta beigām, ar mērķi panākt, ka enerģijas ieguve no atjaunojamajiem energoresursiem kļūst konkurētspējīga un spēj iekļauties elektroenerģijas tirgū bez tieša valsts finansiāla atbalsta. Šo gadu laikā apzināti administratīvie šķēršļi AER ražošanai un uzsākts darbs to mazināšanai, izstrādāti un ieviesti pasākumi AER pašpatēriņa veicināšanai, kā arī AER izmantošanas veicināšanai transporta jomā. Jauni rīcības virzieni AER ražošanas attīstīšanai ilgtermiņa perspektīvā ietverti Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.-2030. gadam.
Līdz ar to ir pamats apgalvojumam, ka 2020. gadā vērojamie uzlabojumi OI uzraudzībā ir iepriekšējo vairāku gadu laikā sistemātiski īstenotā darba rezultāts, kura nozīmīga daļa ir bijusi atbalstu saņemošo elektrostaciju uzraudzības un kontroles stiprināšana. Īstenotie pasākumi ietver gan normatīvās bāzes pilnveidošanu, piemēram, nosakot pienākumu AER ražotājiem iesniegt elektrostaciju principiālā pieslēguma shēmas, gan politikas izstrādes un uzraudzības funkciju nodalīšanu, kas ir noslēgusies ar OI uzraudzības funkciju nodošanu Būvniecības valsts kontroles birojam no 2020. gada 1. janvāra. Savukārt, atbilstoši 2020. gadā veiktajiem grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā normatīvais regulējums ir papildināts ar siltumenerģijas lietderīgas izmantošanas prasībām visām koģenerācijas stacijām, kurināmā izejvielu prasībām biogāzes stacijām u.c. nosacījumiem ar OI izmaksas samazinošu ietekmi.
Ekonomikas ministrija pateicas par Valsts kontroles ieguldījumu, veikto revīziju un sniegtajiem ieteikumiem. Mēs turpinām darbu pie visaptverošas OI sistēmas darbības pilnveides, īpašu uzmanību pievēršot finansējuma izlietojuma efektivitātei un samērīgumam, kā arī atbalsta saņēmēju uzraudzībai. Šajā procesā nozīmīga loma ir visu iesaistīto pušu ciešai sadarbībai un gatavībai piedāvāt ilgtermiņa risinājumus gan esošo atbalsta sistēmas trūkumu novēršanai, gan atjaunojamās enerģijas ražošanas turpmākai izaugsmei.
Valsts kontroles Revīzijas ziņojums būs būtisks papildinājums valsts atbalsta politikas izvērtēšanas instrumentu klāstā un ļaus sekmīgāk novērst līdzšinējās sistēmas nepilnības, tādējādi nodrošinot, ka AER atbalsta politika Latvijā tiek īstenota efektīvi, ilgtspējīgi un līdzsvarojot dažādos tautsaimniecības mērķus enerģētikas jomā. Daļu no rekomendācijām Ekonomikas ministrija ir uzsākusi ieviest jau revīzijas laikā; turpināsim darbu pie pārējo ieteikumu savlaicīgas īstenošanas. Īpašu uzmanību pievērsīsim atjaunojamās enerģijas ražošanas ilgtspējai un tādas atjaunojamās enerģijas politikas īstenošanai, kas veicinātu šī enerģijas veida attīstību ārpus valsts atbalsta sistēmas, kā arī tiesību aktu izstrādes procesā vērtējot tehnoloģiju neitralitātes aspektus. Tāpat strādāsim pie starpnozaru politiku saskaņotības nacionālajā līmenī un ES fondu finansējuma izlietojuma ciešas sasaistes ar Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.-2030. gadam apstiprinātajiem sasniedzamajiem mērķiem. Pastāvīgi vērtēsim atjaunojamās enerģijas politikas iniciatīvu ietekmi uz Latvijas uzņēmumu konkurētspēju, īpaši energoietilpīgo apstrādes uzņēmumu starptautisko konkurētspēju, nepieciešamības gadījumā pielāgojot atbalsta saņemšanas kritērijus. Turpināsim arī iesākto darbu pie OI uzraudzības jautājumiem, tostarp nepamatoti izmaksātā valsts atbalsta atgūšanas.
Kā zināms, atbalsta sistēma enerģijas ražošanai no atjaunojamajiem energoresursiem Latvijā tika aizsākta pirms aptuveni 25 gadiem - 1990. gadu vidū. Pa šo laiku ir ievērojami attīstījušās AER ražošanas tehnoloģijas, mainījušās to izmaksas, energoresursu cenas u.c. faktori, līdz ar to visā šajā laikā atbilstoši arī pielāgots valsts atbalsta politikas normatīvais ietvars.
Obligātā iepirkuma komponente veido ne tikai daļu no iedzīvotāju maksājumiem par elektroenerģiju, bet arī augstākas elektroenerģijas cenas būtiski mazina Latvijas komersantu starptautisko konkurētspēju un investīciju piesaistes iespējas. Tomēr jāuzsver, ka Latvijā īstenotā atbalsta sistēma ietver ne tikai atbalstu AER ražošanai, bet arī atbalstu augstas efektivitātes koģenerācijai, kam ir savi, atšķirīgi, tomēr tautsaimniecībai tikpat nozīmīgi enerģētikas politikas uzdevumi.
Līdz 2012. gadam, īstenojot OI mehānismu, valdība galveno uzmanību pievērsa OI sistēmas izveidei un atjaunojamās enerģijas ražošanas veicināšanai. Tomēr, līdz ar valsts atbalstu saņemošo elektroenerģijas ražotāju skaita pieaugumu, palielinājās ar OI finansēšanu saistītais izmaksu slogs uz elektroenerģijas gala lietotājiem, līdz ar to sākās pastāvīgs darbs pie OI valsts atbalsta nosacījumus pārskatīšanas.
Papildus izmaksu slogam, turpmākajos gados OI atbalsta sistēmā iezīmējās vairāki citi trūkumi, kas radīja riskus sistēmas ilgtspējai, piemēram, nepilnības normatīvajos aktos, kas nenodrošina elektrostaciju efektīvu uzraudzību, un uzraudzības un kontroles mehānisma nepilnības, tostarp institucionāli nenodalītas politikas veidošanas un uzraudzības funkcijas. Lai to novērstu, tika pārskatīta līdz tam spēkā esošā OI valsts atbalsta politika, pilnveidojot normatīvo regulējumu un novirzot lielāku valsts administratīvo resursu daļu OI elektrostaciju uzraudzībai. Tāpat tika pieņemts lēmums no 2012. gada vairs nepiešķirt jaunas tiesības pārdot elektroenerģiju OI ietvaros vai saņemt garantētu maksu par elektrostacijā uzstādīto jaudu.
