DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Latvijas Pašvaldību savienība
Andra Feldmane, padomniece uzņēmējdarbības jautājumos, Dr. oec.
22. decembrī, 2020
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Eiropas Savienība

Valstiska līmeņa izšķiršanās: vai ES finansējums primāri būs kā iepirkuma plāns vai eksporta atbalsta plāns uzņēmējiem

Šā gada 10. decembrī Valsts sekretāru sanāksmē (VSS) tika skatītas Ekonomikas ministrijas izstrādātās Nacionālās industriālās politikas (NIP) pamatnostādnes 2021.–2027. gadam, un Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) bija viena no organizācijām, kas iebilda šā dokumenta tālākai virzībai uz Ministru kabinetu. VSS sanāksmē par nepieciešamiem precizējumiem NIP pamatnostādnēs atkārtoti iebilda arī uzņēmējus pārstāvošās organizācijas, norādot, ka mērķi – eksporta apjomu palielināt līdz 22 miljardiem eiro 2023. gadā un līdz 27 miljardiem eiro 2027. gadā – būs grūti sasniegt, nemainot pieeju inovācijas procesam.

Ekonomikas ministrijas izstrādātajās Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs par pamatu ņemtas Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam (NAP) iezīmētās prioritātes, bet šajā pieejā pastāv zināms risks, jo uz 2020. gadu NAP uzņēmējdarbības jomā ir izpildīts tikai 60% apjomā no plānotā un jaunajā Nacionālās attīstības plānā nav iekļautas būtiskas izmaiņas. Jaunajā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā kā papildu izaicinājums, kas būtiski ietekmēs Latvijas uzņēmumu konkurētspēju, ir Covid-19 radītie ierobežojumi un arī Eiropas Komisijas uzstādījums par zaļo kursu, kas jau 2025. gadā nosaka uzņēmējiem nepieciešamību pierādīt CO₂ pēdu savā produktā, kā arī prasību, ka elektroenerģijai ir jābūt zaļai, un tas nozīmē, ka pieaugs saules parku, vēja parku, ūdeņraža parku un biometāna ražošanas nozīme. Pēc būtības tas ir jautājums par pašvaldību iespējām piesaistīt jaunas industrijas, kurām būs vajadzīga šī zaļā, tīrā elektroenerģija, un savlaicīgi attīstīt zaļās industriālās zonas.

LPS ir aicinājusi ilgtermiņā vadīties pēc nacionālā kopprodukta ekonomiskā principa, kas nozīmētu spēju palielināšanu valsts un pašvaldību pasūtījumiem un radītu apstākļus vietējiem uzņēmumiem piederošās rūpnīcās saražot inovatīvas galapreces un pakalpojumus. Mums ir svarīgi visas Eiropas Savienības darbības programmas vērtēt caur šo nacionālo kopproduktu, ņemot vērā galveno ekonomikas principu: kam pieder ražošanas faktori, tam pieder peļņa – ja kādā no ES vecajām dalībvalstīm sāks ražot ūdeņraža (H₂) autobusus, tad ir skaidrs, ka mēs, iepērkot šos H₂ autobusus, būtiski palielināsim citu valstu nacionālo kopproduktu, tā dodot viņiem iespēju maksāt lielākas algas saviem darbiniekiem.

Lai mainītu vietējo ekonomiku par labu augstu tehnoloģiju un zinātnes attīstībai, der paraudzīties netālā pagātnē un izvērtēt iepriekšējo gadu ieguldījumus. Arī Latvijā uzsāktas daudzas labas lietas, un mums ir spēcīgas zinātnieku komandas un uzņēmēji, taču vienlaikus nākas secināt, ka mums ES fondi galvenokārt ir bijis imports no citām valstīm, nevis eksports.

Covid-19 ietekmē uzņēmējiem būs grūti rast finansējumu pētniecībai un inovāciju attīstībai un nebūs ko ieķīlāt. Tāpēc viens no virzieniem būtu palielināt inovāciju pieprasījumu tieši publiskajā – valsts un pašvaldību – sektorā. Tirgus nepilnības situācijā, kad brīvais tirgus darbojas daļēji, ir jāiesaista publiskais sektors, citādi pilna cikla inovācijas grūti attīstīt. Mēs varētu veidot savu nacionālo industriju, nodefinējot publiskajam sektoram, kādus inovatīvus pakalpojumus un produktus nepieciešams attīstīt, piemēram, aizsardzības jomā vai zaļā kursa jomā.

Jaunie plānošanas dokumenti neparedz būtiskas izmaiņas un paradigmu maiņu, un tas nozīmē, ka savā attīstībā turpināsim mīņāties uz vietas vai pat atpaliksim, bet jau šobrīd Latvija ievērojami atpaliek no daudzām valstīm publiskā un privātā sektora ieguldījumos pētniecībā un attīstībā, atjaunojamo energoresursu īpatsvarā kopējā enerģijas galapatēriņā un citās jomās. Ekonomikas izaugsmes programmā turpmākajiem sešiem gadiem nosprausti pieci virzieni: digitalizācija; prasmes; industriālās teritorijas; inovācijas; reģionālā attīstība, un vislielākās bažas ir par trim pēdējiem.

Gatavojot Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam, LPS aicina izvērtēt vairākus priekšlikumus. Pirmais no tiem – sākt izmantot publisko inovāciju iepirkumu ar mērķi stimulēt pašvaldību, sabiedriskā pakalpojuma sniedzēja un zinātnieku grupu zināšanas, kuras var pārvērst inovācijā, kas dotu reālu pamatu uz pašvaldību infrastruktūras bāzes attīstīt konkurētspējīgus pakalpojumus, kuriem tuvā nākotnē būtu eksporta potenciāls. Ņemot vērā, ka tehnoloģiju pielāgošana un jauna virziena attīstība ir saistīta ar paaugstinātu risku, tad svarīgi, lai NIP būtu paredzēta rīcībpolitika, kas palīdz pašvaldībām ar zinātniekiem un mazo un vidējo uzņēmumu sektoru attīstīt inovācijas, un mēs varētu izveidot inovāciju ekosistēmu. Mūsu ieskatā viens no steidzamiem jautājumiem ir tieši nacionālās enerģētikas ekosistēmas attīstība, jo Eiropas Komisijas regulas un direktīvas skaidri paredz jau 2025. gadā nodrošināt tīru, zaļu elektroenerģiju, tīru nulles emisijas degvielu sabiedriskajā transportā un citos pakalpojumos un zaļās industriālās teritorijas. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātās reģionālās politikas pamatnostādnes sākotnēji neparedzēja šādu nacionālas zaļā kursa ekosistēmas izveidi un līdz ar to arī finansējumu šādai aktivitātei, taču, izvērtējot NIP mērķus, šis būtu atkārtoti skatāms jautājums. Pašvaldību savienība uzsver, ka VARAM pamatnostādnes tika pieņemtas 2019. gadā, bet rīcības virzienus zaļā kursa īstenošanai Eiropas Komisija pieņēma šogad, un tie vistiešākā mērā skar pašvaldību attīstību un sabiedriskā pakalpojuma sniedzēja investīciju plānus: tīras un drošas enerģijas sagādāšana par pieņemamu cenu, pastiprinātas uzmanības pievēršana energosistēmu dekarbonizācijai, pāreja uz tīru enerģiju, rūpniecības stimulēšana pāriet uz nepiesārņojošu aprites ekonomiku, energoefektīva būvniecība un renovācija, paātrināta pāreja uz ilgtspējīgu un viedu mobilitāti, ilgtspējīgas alternatīvās degvielas attīstīšana transportā.

LPS ieskatā būtu jāveicina publiskā sektora sadarbība ar zinātniekiem un uzņēmējiem un viņu iesaiste starptautisku pētījumu un inovāciju ieviešanā. Zinātnieku un publisko (valsts un pašvaldību) lielo uzņēmumu sadarbību pētniecībā un attīstībā vairākkārt uzsvērusi gan Eiropas Komisija, gan mūsu Ministru kabinets un premjers, piemēram, Latvijas izcilo uzņēmumu inovāciju forumā.

Pēc mūsu domām, Nacionālajās industriālās politikas pamatnostādnēs deklarētais atbalsts jaunu produktu, tehnoloģiju un jaunuzņēmumu atbalstam ir ļoti būtisks un, izmantojot pašvaldību kompetences centru zaļā kursa inovācijām, varētu izveidot pilnīgāku inovāciju ekosistēmu, kas uz jau esošo sadarbības tīklu pamata palīdzētu izaugt maziem un vidējiem uzņēmumiem un nodrošinātu uzņēmumu stratēģisku specializāciju, izmantojot EK zaļā kursa uzstādījumus.

Tāpat LPS aicina papildināt Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes ar ilgtspējīgu atbalsta modeli, kas nodrošinātu Latvijas iedzīvotājiem kvalitatīvus un pieejamus īres mājokļus, kuru izdevumi nepārsniegtu 30% no mājsaimniecības ienākumiem, un paredzēt atbalstu īres māju būvniecībai.

NIP pēdējā redakcijā ir “pazudis” 4.2.1.3.2. punkts par atbalstu industriālo zonu izveidei reģionos, kas atjaunīgos energoresursus izmanto produktu ar augstu pievienoto vērtību ražošanai, nodrošinot klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu, kam bija paredzēti 120 miljoni eiro. Apzinoties reģionālo industriālo centru attīstības nozīmi, LPS aicina NIP pamatnostādnēs atjaunot šo atbalsta virzienu 4.2.1.3.2.

LPS uzskata, ka Ekonomikas ministrijai kopā ar VARAM būtu jāizveido tehniskās sadarbības platforma, lai sniegtu papildu atbalstu lielo investīciju un atjaunojamo energoresursu projektiem, kā arī ļoti svarīgi būtu ar ES un valsts budžeta finansējumu papildus stimulēt pašvaldības lielu stratēģisku investīciju piesaistē.

Zinot, ka visu lielo starptautisko tehnoloģiju uzņēmumu pirmsākums ir bāzēts publiskā sektora pasūtījumā, LPS piedāvājumā ietilpst “Pašvaldību kompetences centrs zaļā kursa inovācijām”. Tā mērķis – vadoties no zaļā kursa uzstādījumiem, kas pieprasa jaunas tehnoloģijas un zaļus risinājumus enerģētikā, transportā un rūpniecībā, izmantot pašvaldības un pašvaldības sabiedriskā pakalpojuma sniedzēja attīstības plānus un infrastruktūru. Pašvaldību kompetences centrs sniegtu atbalstu divos savstarpēji saistītos virzienos: tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrāde inovāciju ekosistēmas izveidei plašākā projekta teritorijā un otrs – sniegt atbalstu publiskam inovāciju iepirkumam, kas ir pamats inovāciju attīstībai un tehnoloģiju praktiskas pārneses veidošanai. Tieši inovāciju iepirkums spētu sniegt atbalstu pilna cikla inovācijas procesa nodrošināšanai – jauna produkta novešanai līdz eksportam un inovācijas projekta sagatavošanai lieliem starptautiskiem zinātniskiem projektiem.

LPS šobrīd trūkst informācijas par visu pieejamo finansējumu nākamo septiņu gadu periodā un līdz ar to arī par ES piedāvātajām iespējām, piemēram, par Eiropas Investīciju bankas un emisiju instrumenta finanšu līdzekļiem (ņemot vērā 2021. gada ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas reformu) un Invest EU iespējām. Pagaidām nav zināmi arī praktiskie pasākumi klimata mērķu sasniegšanai ne tikai pašvaldību pusē, bet arī biznesa pusē. LPS lūgs Ekonomikas ministriju, VARAM un Zemkopības ministriju uz diskusiju, lai skaidrotu praktiskās iespējas EK regulu un direktīvu izpildē.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU