DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
16. decembrī, 2020
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Tiesu sistēma

Stājies spēkā notiesājošais spriedums bijušajai Rīgas domes darbiniecei

Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

2020.gada 16.decembrī Senāta Krimināllietu departaments pieņēma lēmumu par atteikšanos ierosināt lietā kasācijas tiesvedību, līdz ar ko stājies spēkā Rīgas apgabaltiesas 2020.gada 30.septembra spriedums, ar kuru apsūdzētā – bijusī Rīgas domes Mājokļa un vides departamenta Dzīvokļu pārvaldes Protokolu nodaļas vadītāja – atzīta par vainīgu sešos Krimināllikuma 326.2 panta pirmajā daļā paredzētajos noziedzīgajos nodarījumos, proti, par prettiesiska labuma pieņemšanu, un par katru no tiem sodīta ar brīvības atņemšanu uz 1 gadu, kā arī par sešiem Krimināllikuma 275.panta otrajā daļā paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, proti, par dokumentu viltošanu un izmantošanu mantkārīgā nolūkā, un par katru no tiem sodīta ar  naudas sodu piecu minimālo mēnešalgu apmērā. Galīgais sods apsūdzētajai noteikts brīvības atņemšana uz 1 gadu 6 mēnešiem un naudas sods sešu minimālo mēnešalgu apmērā – 2580 euro.

Senāts atzina, ka aizstāvja kasācijas sūdzībā izteiktie argumenti neatbilst Kriminālprocesa likuma 569.panta pirmajā daļā noteiktajai kasācijas instances tiesas kompetencei, jo nebija pamatoti ar juridiskiem iemesliem, kā arī ir saistīti ar aizstāvja subjektīvu viedokli par jautājumiem, par kuriem jau ir izveidojusies Augstākās tiesas judikatūra, proti, kurus Senāts savā praksē jau vairākkārt ir vērtējis un sniedzis juridisku atzinumu par tiem.

Lietas apstākļi:

Apsūdzētā notiesāta par to, ka viņa, būdama pašvaldības iestādes darbiniece – Rīgas domes Mājokļa un vides departamenta Dzīvokļu pārvaldes Protokolu nodaļas vadītāja, izmantojot savas pilnvaras un iespēju gan tieši, gan pastarpināti ietekmēt dzīvokļu maiņas lietu virzību, tostarp pieļaujot bezdarbību, pieļāva fiktīvu dokumentu iesniegšanu un apriti Rīgas domes Dzīvojamo telpu maiņas komisijas darbā, pieņemot par to materiālas vērtības. Tāpat apsūdzētā notiesāta par to, ka mantkārīgā nolūkā apzināti izgatavoja viltotus dokumentus un tos izmantoja.

Sākotnēji apsūdzētajai tika celta apsūdzība pēc Krimināllikuma 320.panta trešās daļas par kukuļa pieņemšanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās (par sešiem noziedzīgiem nodarījumiem), 327.panta otrās daļas par dokumenta viltošanu un izmantošanu mantkārīgā nolūkā (par sešiem noziedzīgiem nodarījumiem) un 329.panta par neizpaužamu ziņu izpaušanu, kas nav valsts noslēpums, izpaušanu (par diviem noziedzīgiem nodarījumiem).

Iztiesāšanas laikā tiesa atzina par pierādītiem no apsūdzības atšķirīgus noziedzīgo nodarījumu faktiskos apstākļus, atzīstot, ka apsūdzētā nav valsts amatpersona Krimināllikuma izpratnē. Pirmās instances tiesa apsūdzēto atzina par nevainīgu viņai celtajā apsūdzībā un attaisnoja. Apelācijas instances tiesa, izskatot Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurora apelācijas protestu, pirmās instances tiesas spriedumu atcēla un apsūdzētās darbības kvalificēja pēc Krimināllikuma 326.2 panta pirmās daļas un 275.panta otrās daļas. Šādu apsūdzētās darbību juridisko kvalifikāciju atzina par pamatotu Senāta Krimināllietu departaments 2020.gada 12.jūnija lēmumā, atceļot apelācijas instances tiesas 2019.gada 28.marta spriedumu daļā par apsūdzētajai noteikto sodu. Pārējā daļā, tostarp daļā, ar kuru no apsūdzētās valsts labā piedzīti noziedzīgi iegūti finanšu līdzekļi 1949 euro, spriedums atstāts negrozīts. Atkārtoti skatot lietu apelācijas instancē, tiesai bija jālemj par apsūdzētajai nosakāmo sodu.

Lieta Nr. SKK-710/2020; 12812002315

 

 

 

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI