Šogad izaicinājumu atbalsta un pievienoties ikvienu aicina arī tādi sabiedrībā iemīļoti cilvēki kā pavārs Mārtiņš Rītiņš, mūziķis Markus Riva un reperis ansis.
Tradicionāli janvārī visā pasaulē cilvēki piedalās izaicinājumos, apgūstot dzīvniekiem un videi draudzīgākus ēšanas paradumus. Latvijā interese par videi draudzīgu uzturu ar katru gadu pieaug – pērn izaicinājumu “Neapēd zemeslodi” pieņēma vairāk nekā 9000 Latvijas iedzīvotāju.
Pasaulē viens no pazīstamākajiem šāda veida izaicinājumiem ir “Veganuary”, kurā pērn iesaistījās 1,3 miljoni cilvēku.
Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) akcentē uztura lomu klimata pārmaiņu mazināšanā, kā vienu no veidiem norādot dzīvnieku izcelsmes produktu aizstāšanu ar augu produktiem.
Augu valsts ēdienu ražošana rada mazāk siltumnīcas efektu veicinošo gāzu, patērē mazāk zemes un saldūdens resursu nekā dzīvnieku produktu ražošana. Industriālā lopkopība un zvejniecība ir arī nozīmīgs Baltijas jūras piesārņojuma avots.
Izaicinājuma koordinatore Ulrika Skakovska pauž: “Klimata pārmaiņas arvien biežāk tiek pieminētas gan medijos, gan ikdienas sarunās, bet citreiz nav skaidrs, ko es kā “cilvēks parastais” varu iesākt? Bet arī uzturam, ko lietojam, ir liela ietekme uz klimatu, un šo ietekmi ikviens var krietni mazināt, ēdot vairāk augu produktu. Izaicinājums noris kā piedzīvojums augu valsts virtuvē, kas ir ne vien dabai draudzīga, bet arī ļoti garšīga izvēle!”
Izaicinājuma laikā katru dienu dalībnieki saņems e-pastu ar vieglām un gardām receptēm, aktuālu informāciju par vidi, veselību un uzturvielām. Izaicinājumam var pieteikties mājaslapā www.neapedzemeslodi.lv, izvēloties sev piemērotāko izaicinājuma veidu: neēst gaļu trīs reizes nedēļā, janvārī neēst gaļu vai mēneša garumā ēst tikai augu valsts produktus.
Saskaņā ar žurnālā “Science” publicēto pētījumu industriālā lopkopība ir dabu degradējoša industrija, kas atbildīga par klimata pārmaiņām, savvaļas sugu masveida izmiršanu, lietusmežu iznīcināšanu un ūdenstilpņu piesārņošanu. ANO ziņojumos augu valsts pārtika tiek minēta kā līdzeklis klimata pārmaiņu mazināšanai. Industriālā lopkopība ir arī viens no galvenajiem Baltijas jūras piesārņotājiem.
