Savukārt, ceturtdien, 10. decembrī, notiks ES fondu Uzraudzības komitejas sēde, piedaloties arī sociālo un sadarbības partneru deleģētiem pārstāvjiem. Sēdē plānots atskatīties uz sasniegto progresu un iezīmēt ES fondu nākotnes plānus. Sēdes norisei varēs sekot līdzi ikviens interesents tiešsaistē, FM Facebook vietnē, kā arī FM tīmekļa vietnē un ES fondu tīmekļa vietnē.
“Šis ir bijis izaicinājumiem bagāts gads. Esam gandarīti, ka Eiropas Komisija augstu novērtē Latvijas rūpīgo stratēģisko plānošanu, noturīgu vadības un kontroles sistēmu un efektīvu risku pārvaldību, kas elastīgi pielāgoti atbilstoši darbojas arī COVID-19 krīzes laikā. Neskatoties uz pandēmijas ietekmi, šajā gadā mums ir izdevies ES fondu investīciju devumu Latvijas ekonomikā saglabāt iepriekšējā līmenī,” atzīst FM valsts sekretāres vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards.
FM sanāksmes laikā uzsvēra, ka šobrīd lielākais darbs ir maksimāli izmantot vēl šī plānošanas perioda ES fondu iespējas un veiksmīgi noslēgt uzsāktos projektus, vienlaikus gatavojoties jaunajam 2021.-2027. gada plānošanas periodam. lai izvairītos no nozīmīgiem investīciju pārrāvumiem. Tāpat Latvijas interesēs ir izmantot visas papildu finansējuma iespējas – gan REACT-EU, gan Atveseļošanas un noturības mehānismu, sinerģijā ar ES fondu investīcijām.
Tikšanās laikā EK pārstāvji norādīja, ka neskatoties uz darbu pašreizējās krīzes neprognozējamos un nepastāvīgos apstākļos, šis periods iezīmējas arī ar nebijušu finansiālu atbalstu no dažādiem ES instrumentiem. Tagad ir būtiski pieņemt pareizus lēmumus, lai Latvijas ekonomika un sabiedrība varētu gūt labumu no šī atbalsta, vienlaikus risinot problēmas nodarbinātības, sociālajā jomā, reģionālajās atšķirībās un bruģējot ceļu ekonomikas digitālajai un zaļajai pārejai. Ar ES fondu palīdzību Latvijā pieaug arī veselības aprūpes nozares elastīgums, palīdzība krīzes skartajām iestādēm, uzņēmumiem un privātpersonām, kā arī tiek risinātas ilgtermiņa strukturālās problēmas.
Sanāksmē rezumēts, ka līdz 2020. gada decembrim Latvijā bija noslēgti līgumi par investīciju projektu īstenošanu 3,68 miljardu eiro apjomā, kas ir 83% no 4,4 miljardiem eiro – 2014.-2020. gada paredzētā ES finansējuma. Projektu īstenotājiem veikti ES fondu atbalsta maksājumi 2,3 miljardi eiro. Savukārt no EK valsts budžeta ieņēmumos saņemts ES fondu piešķīrums 2,2 miljardi eiro (tai skaitā jau 1,8 miljardi par pārbaudītiem izdevumiem investīciju projektos). Pēdējo mēnešu laikā sperti būtiski soļi ES fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda investīciju plāna izstrādē un saskaņošanā. Augustā un septembrī norisinājās investīciju plāna projekta publiskā apspriešana, vienlaikus, lai nodrošinātu ciešāku partneru un sabiedrības iesaisti, FM organizēja tematiskas diskusijas par katru investīciju virzienu, ar iespēju diskutēt ar nozares ministrijām par plānotajiem ieguldījumiem. Novembrī par darbības programmas projektu notikušas arī atkārtotas konsultācijas ar EK.
Atbilstoši EK darba kārtībai VARAM pārstāvji informēja par investīcijām atkritumu pārstrādē, savukārt, IZM par investīcijām izglītības jomā, īpaši COVID-19 apstākļos.
Sanāksmē EK pārstāvēja Reģionālās un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāta Somijas un Baltijas valstu nodaļas vadītāja Angela Martineza Sarasola (Angela Martinez Sarasola) un EK Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāta Somijas un Baltijas valstu nodaļas vadītāja Mjūriela Gvina (Muriel Guin).
Ikgadējā sanāksme notika angļu valodā un izskatītie materiāli angļu valodā ir pieejami ES fondu uzraudzības komiteju dokumentu vadības sistēmā jeb e-portfelī. Ar ES fondu Uzraudzības komitejas sēdes materiāliem latviešu valodā var iepazīties e-portfelī.
