LM šajā sakarā ir ierosinājusi veikt grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldes likumā, jo uzskata, ka krīzes laikā ir nepieciešams motivēt aprūpes procesā iesaistītos darbiniekus.
“Aicinu arī pašvaldības novērtēt savus darbiniekus un rast iespēju novirzīt papildus finansējumu cilvēkiem, kuri strādā grūtos un bīstamos apstākļos, līdzīgi kā jau tas notiek valsts sociālās aprūpes iestādēs un līgumiestādēs. Ir svarīgi motivēt darbiniekus, lai nodrošinātu nepārtrauktu pakalpojumu sniegšanu, un izmantot iespēju, ka valsts piedalās piemaksu līdzfinansēšanā,” uzsver labklājības ministre Ramona Petraviča.
Sociālo pakalpojumu ar izmitināšanu (sociālās aprūpes centrs, pansija, patversme, naktspatversme, krīzes centrs, dienas aprūpes centrs, aprūpe mājās, aprūpētā dzīvesvieta, grupu dzīvoklis, īslaicīga sociālā aprūpe, t.sk. atelpas brīdis) specifika ir tā, ka tajos pakalpojumu saņem klienti, kuriem ir nepieciešama aprūpe, uzraudzība un pastāvīga personāla klātbūtne, tāpēc šo pakalpojumu sniegšanu nedrīkst pārtraukt.
Turklāt aptuveni 70% sociālās aprūpes centru (SAC) klientu ir būtiski vai pilnībā atkarīgi no aprūpētāju palīdzības, aptuveni 40% no SAC klientiem ir personas ar demenci, kurām nepieciešama pastiprināta uzraudzība. Tāpēc šo sociālo pakalpojumu sniedzēju darbinieki – aprūpētāji, sociālie aprūpētāji, medmāsas un sociālie darbinieki ikdienā ir iesaistīti Covid-19 inficēšanās seku likvidēšanā. Bez tam bieži viņiem nākas strādāt ar Covid–19 pozitīviem klientiem vai kontaktpersonām un tāpēc ir pakļauti paaugstinātam riskam inficēties.
