Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā samazinājās par 0,7 %

Patēriņa cenu pārmaiņas
(procentos pret iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi)

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2020. gada novembrī, salīdzinot ar 2019. gada novembri, bija cenu kritumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, apģērbam un apaviem, kā arī cenu pieaugumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem.

Patēriņa grupu ietekme uz kopējo patēriņa cenu indeksu gada laikā
(procentpunktos)

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 1,6 %, ko visbūtiskāk ietekmēja vidējā cenu līmeņa pieaugums žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+5,0 %) un gaļas izstrādājumiem (+7,0 %). Cenu līmenis gada laikā palielinājās arī svaigiem dārzeņiem (+3,3 %), konditorejas izstrādājumiem (+3,3 %), maizei (+2,3 %), svaigiem augļiem (+3,3 %), griķiem (+19,9 %), brokastu pārslām (+11,2 %), kā arī šokolādei (+4,2 %). Savukārt lētāka bija mājputnu gaļa (-2,8 %), kartupeļi (-10,3 %), un jogurts (-4,7 %).

Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis gada laikā pieauga par 1,3 %. Tabakas izstrādājumi sadārdzinājās par 2,9 %. Alkoholisko dzērienu cenas pieauga vidēji par 0,4 %, galvenokārt cenām palielinoties stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem (+2,7 %). Cenu samazinājums bija novērojams alum (-2,5 %) un vīnam (-1,4 %).

Apģērbu un apavu vidējais cenu līmenis samazinājās par 3,1 %. Apģērbu cenas kritās vidēji par 2,3 %, bet apavu cenas – par 6,1 %.

Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem cenas samazinājās par 4,6 %. Cenu samazinājumu galvenokārt veidoja lētāka siltumenerģija, dabasgāze, elektroenerģija, mājokļa īre un cietais kurināmais. Savukārt dārgāki kļuva mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi, kā arī mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi.

Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis gada laikā pieauga par 3,2 %. Cenu līmeņa pieaugumu ietekmēja zobārstniecības pakalpojumu, vispārējās medicīniskās prakses pakalpojumu un ārstu speciālistu pakalpojumu sadārdzinājums. Savukārt lētāki bija farmaceitiskie produkti.

Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas samazinājās par 5,3 %, ko ietekmēja degvielas cenu samazinājums par 13,9 %. Dīzeļdegvielas cenas kritās vidēji par 17,1 %, benzīna – par 10,8 %, bet auto gāzes – par 5,0 %. Lētāki kļuva pasažieru aviopārvadājumi. Gada laikā cenas palielinājās pasažieru pārvadājumiem pa autoceļiem, pasažieru pārvadājumiem pa jūru, kā arī personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam.

Ar atpūtu un kultūru saistītās preces un pakalpojumi sadārdzinājās par 2,3 %. Gada laikā vidējais cenu līmenis pieauga kultūras pakalpojumiem, personālajiem datoriem un barībai lolojumdzīvniekiem. Lētāki bija kompleksie atpūtas pakalpojumi.

Restorānu un viesnīcu pakalpojumu vidējais cenu līmenis pieauga par 1,8 %. Cenu pieaugumu galvenokārt noteica ēdināšanas pakalpojumi, tai skaitā vidējais cenu līmenis gada laikā palielinājās ēdnīcu pakalpojumiem – par 5,1 %, bet restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem – par 2,1 %. Savukārt lētāki bija viesnīcu pakalpojumi (-10,6 %).

Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kritums bija autotransportlīdzekļu apdrošināšanai, savukārt cenas pieauga telekomunikāciju pakalpojumiem.

Vidējais patēriņa cenu līmenis mēneša laikā samazinājās par 0,3 %

2020. gada novembrī, salīdzinot ar 2020. gada oktobri, vidējais patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,3 %. Precēm vidējais cenu līmenis samazinājās par 0,1 % un pakalpojumiem – par 0,6 %. Būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kritumam apģērbiem un apaviem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem un alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, kā arī cenu kāpumam dažādu preču un pakalpojumu grupā, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, veselības aprūpei.

Cenu pārmaiņas novembrī

(procentos pret iepriekšējo mēnesi)

Patēriņa grupu ietekme uz kopējo patēriņa cenu indeksu mēneša laikā
(procentpunktos)

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās vidēji par 0,4 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija svaigiem dārzeņiem (+8,1 %), galvenokārt tomātiem un gurķiem. Dārgāka kļuva arī maize (+1,3 %), mājputnu gaļa (+1,5 %), svaigas vai atdzesētas zivis (+6,8 %). Savukārt cenas samazinājās svaigiem augļiem (-3,6 %), saldējumam (-3,5 %) un rīsiem (-6,0 %).

Alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem vidējais cenu līmenis samazinājās par 0,4 %, ko galvenokārt ietekmēja cenu kritums alum akciju ietekmē. Tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis palika nemainīgs.

Apavu un apģērbu cenas samazinājās vidēji par 3,6 %. Akciju ietekmē par 8,8 % lētāki kļuva apavi un apģērbi – par 2,0 %.

Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis pieauga par 0,7 %, ko galvenokārt ietekmēja cenu kāpums ārstu speciālistu pakalpojumiem un farmaceitiskajiem produktiem.

Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas samazinājās par 0,7 %. Degviela kļuva lētāka par 0,9 %, galvenokārt dīzeļdegviela – par 1,5 %. Benzīna cenas samazinājās par 0,6 %, bet auto gāzes cenas pieauga par 1,3 %. Cenu kritums bija novērots arī pasažieru aviopārvadājumiem.

Ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem cenas samazinājās vidēji par 0,8 %. Lētāki kļuva ziedi, savukārt cenu kāpums bija novērojams personālajiem datoriem un barībai lolojumdzīvniekiem.

Restorānu un viesnīcu grupā cenas samazinājās par 0,6 %, ko galvenokārt ietekmēja restorānu un kafejnīcu pakalpojumu cenu samazinājums par 0,6 %.  

Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas pieauga vidēji par 0,6 %, ko noteica akciju noslēgumi personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem. Vidējais cenu līmenis samazinājās autotransportlīdzekļu apdrošināšanai.

Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kritums bija mājokļa īrei, mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, savukārt cenas pieauga cietajam kurināmajam.

Cenu pārmaiņas patēriņa grupās
(procentos)

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2020. gada novembrī bija par 8,3 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 6,1 %, bet pakalpojumiem – par 13,9 %.

Patēriņa cenu pārmaiņas
(procentos pret 2015. gada vidējo)

Informāciju par patēriņa cenu pārmaiņām 2020. gada decembrī paziņos 2021. gada 12. janvārī.

Plašāka informācija par patēriņa cenu pārmaiņām pieejama CSP datubāzē sadaļā “Patēriņa cenas”.

*Gada inflācija atspoguļo patēriņa cenu pārmaiņas, salīdzinot pārskata mēneša vidējo cenu līmeni ar iepriekšējā gada atbilstošā mēneša vidējo cenu līmeni.

Covid-19 ietekme uz novembra patēriņa cenu indeksu

Novembrī kopējais ar Covid-19 saistīto imputāciju īpatsvars bija 2,1 %, kas ir 3,6 % no kopējiem mājsaimniecību patēriņa izdevumiem.

Sakarā ar ārkārtas situācijas izsludināšanu un ar to saistītiem ierobežojumiem, būtiska Covid-19 ietekme bija trīs ECOICOP (Eiropas individuālā patēriņa veidu klasifikācijas) apakšklasēs – Kinoteātri, teātri, koncerti (imputāciju īpatsvars 88 %); Kompleksie atpūtas pakalpojumi (imputāciju īpatsvars 63 %); Skaistumkopšanas procedūras (imputāciju īpatsvars 87 %).

Imputāciju aprēķinos tika izmantotas zemāk norādītās metodes pēc Eurostat rekomendācijām indeksu apkopošanai Covid-19 ietekmē:

1. Imputācija izmantojot visu "reprezentatīvo" indeksu gada patēriņa cenu indeksu
   (2020. gada novembrī visu "reprezentatīvo" indeksu gada patēriņa cenu indekss ir 99,3);
2. Imputēta tendence no pārējām cenām konkrētai precei vai pakalpojumam;
3. Izmantota pēdējā novērotā cena.

CSP datubāzē indeksiem ar būtisku (> 50 %) Covid-19 sekmētu imputāciju skaitu un tādejādi zemāku kvalitāti ir "u" pazīme.

Detalizētāka informācija par Covid-19 apstākļos izmantojamām imputāciju metodēm, kā arī rīcību attiecībā uz indeksu apkopošanu pēckrīzes apstākļos ir pieejama:

• Eurostat vadlīnijās attiecībā uz indeksu aprēķinu Covid-19 laikā;
• Eurostat vadlīnijās attiecībā uz indeksu apkopošanu Covid-19 ierobežojumu atcelšanas/mīkstināšanas apstākļos

Novembrī Covid-19 ārkārtas situācijas ietekmē bija papildu ierobežojumi gan ēdināšanas, gan izglītības pakalpojumiem. Tomēr imputāciju īpatsvars šajās patēriņa grupās bija neliels, jo lielākā daļa ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju novembrī piedāvāja ēdienus no ierastā sortimenta līdzi ņemšanai, savukārt mācības un dažādi kursi tika rīkoti attālināti.