Ražošanas apjomu samazināšanos oktobrī noteica elektroenerģija un gāzes apgādes nozare, kur, oktobrī būtiski sarūkot elektroenerģijas ražošanai, reģistrēts apjomu kritums par 17,5%. Tajā pašā laikā ieguves rūpniecībā oktobrī turpinājās izlaides pieaugums, salīdzinājumā ar pagājušā gada oktobri nozares apjomiem palielinoties par 14,2%, un apstrādes rūpniecības izlaide šā gada oktobrī bija par 1,0% augstāka nekā pirms gada.
Neskatoties uz apstrādes rūpniecības mēreno izaugsmi, vairākās nozīmīgās apakšnozarēs oktobrī reģistrēti atzīstami pieauguma tempi. Piemēram, būtiskāko pozitīvo devumu nozares kopējā pieaugumā oktobrī nodrošināja izlaides kāpums lielākajā apstrādes rūpniecības apakšnozarē – kokrūpniecībā, tās apjomiem gada laikā palielinoties par 8,2%. Koksnes un koku izstrādājumu ražošanā izaugsme vērojama jau ceturto mēnesi pēc kārtas, ko veicina apgrozījuma pieaugums eksportā, kas nozīmē, ka ārējais pieprasījums pēc kokrūpniecības produkcijas jau vairākus mēnešus ir bijis noturīgs.
Ļoti augsts ražošanas apjomu izaugsmes temps oktobrī tika reģistrēts arī elektrisko iekārtu ražošanā, ko cita starpā veicināja arī salīdzinoši zemā bāze pērnā gada oktobrī, kad apakšnozarē bija vērojams apjomu kritums par 7,5%. Tādējādi elektrisko iekārtu ražošana gada griezumā uzrādīja spēcīgu apjomu kāpumu – par 19,8%. Taču arī pret iepriekšējo mēnesi apakšnozarē tika reģistrēts nozīmīgs izlaides pieaugums – par 8,1%, tādējādi elektrisko iekārtu ražošanā oktobrī tika sasniegts vēsturiski augstākais izlaides līmenis viena mēneša laikā. Arī citās mašīnbūves nozarēs oktobrī tika reģistrēts apjomu kāpums – automobiļu un piekabju ražošana bija par 9,7% augstāka nekā pirms gada, savukārt iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana palielinājās lēnāk – par 1,8% gada laikā.
Oktobrī, salīdzinot ar pērnā gada oktobri, ražošanas pieaugums tika reģistrēts arī pārtikas rūpniecībā, kas demonstrēja izaugsmi par 2,5%. Turklāt par 11,4% pieauga poligrāfijas un ierakstu reproducēšanas apjomi, par 17,5% palielinājās gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana. Tomēr negatīvu ietekmi uz apstrādes rūpniecības kopējiem rezultātiem oktobrī radīja iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana, apakšnozares izlaidei gada griezumā sarūkot par 32,0%, un metālapstrāde, gatavo metālizstrādājumu ražošanai pēc septembrī reģistrētā pieauguma oktobrī atkal uzrādot apjomu kritumu – par 6,9%. Izlaides sarukums oktobrī tika reģistrēts arī citās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs, kā apģērbu, dzērienu, kā arī nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana.
Šā gada desmit mēnešos kopā apstrādes rūpniecība uzrāda apjomu samazinājumu par 2,5%, kas, jāatzīmē, ir labākais sniegums starp Baltijas valstīm, kā arī viens no labākajiem rezultātiem visā Eiropas Savienībā. Lai gan Lietuvas apstrādes rūpniecības izaugsmes temps oktobrī bija augstāks nekā Latvijā (+2,5%), desmit mēnešos kopā nozare sarukusi nedaudz straujāk – par 2,8%. Arī Igaunijā apstrādes rūpniecība oktobrī palielinājās nedaudz spēcīgāk nekā Latvijā (+1,6%), taču desmit mēnešos nozarē ir reģistrēts vairāk nekā divas reizes straujāks sarukums nekā Latvijā – par 5,8%. Eiropas Savienībā kopumā deviņos mēnešos (10 mēnešu dati vēl nav pieejami) apstrādes rūpniecībā fiksēts ražošanas apjomu kritums par 10,7%.
Jaunākie Eiropas Komisijas apkopotie ekonomikas sentimenta rādītāji Latvijas apstrādes rūpniecībā liecina, ka noskaņojums nozarē pēc oktobrī fiksētā pasliktinājuma novembrī praktiski nemainījās, saglabājoties zem pirmspandēmijas līmeņa. Savukārt Eiropas Savienības apvienotais patērētāju un uzņēmēju ekonomikas sentimenta indekss pēc sešu mēnešu nepārtraukta pieauguma novembrī atkal uzrādīja kritumu, ko noteica satraucošie COVID-19 rādītāji iepriekšējos mēnešos un slimības izplatības mazināšanai ieviestie ierobežojumi, tiem negatīvi ietekmējot ekonomisko aktivitāti. Lielā daļā Eiropas valstu COVID-19 izplatības mazināšana ir bijusi veiksmīga, jo COVID-19 inficēšanās gadījumu skaits pēdējo nedēļu laikā sācis strauji samazināties, līdz ar to arī ekonomisko darbību ierobežojošie pasākumi tiek mīkstināti, tajā skaitā attiecībā uz tirdzniecības vietu darbību, kas pozitīvi ietekmēs Latvijas ārējo pieprasījumu.
Tajā pašā laikā Latvijā situācija saistībā ar COVID-19 izplatību joprojām ir satraucoša un novembra pirmajā pusē uz mēnesi izsludinātā ārkārtējā situācija pirms dažām dienām tika pagarināta līdz nākamā gada 11. janvārim, vienlaikus nosakot vēl stingrākus ierobežojumus un piesardzības pasākumus dažādās jomās, kam būs ietekme uz vairāku tautsaimniecības nozaru aktivitāti. Pozitīvi, ka līdz šim ieviestie ierobežojumi tiešā veidā neskar rūpniecības darbību, kas ir galvenā Latvijas eksporta nozare un viena no lielākajām darba vietu nodrošinātājām. Tomēr pēdējo nedēļu laikā ticis ziņots, ka COVID-19 slimība ir atklāta arī atsevišķos apstrādes rūpniecības uzņēmumos. Lai gan uzņēmumos turpinās ražošana, darbaspēka pieejamība kļuvusi ierobežotāka, darbiniekiem vai nu slimojot, vai kā kontaktpersonām ievērojot noteikto karantīnu. Jācer, ka COVID-19 izplatība Latvijas apstrādes rūpniecības uzņēmumos tiks veiksmīgi ierobežota, nodrošinot ražošanas nepārtrauktību un veicinot Latvijas ekonomikas veiksmīgāku krīzes pārvarēšanu.
