Runājot par cilvēka cieņas konceptu, kas atklājas Satversmes tiesas nolēmumos, Sanita Osipova uzsvēra: “Cilvēka cieņa ir iemesls, kāpēc jāpastāv demokrātiskai tiesiskai valstij. Cieņa ir cilvēka vērtība un tiesības uz pašnoteikšanos, tā ietver brīvību un atbildību par saviem lēmumiem. Cilvēka cieņa ir iestrādāta gan Eiropas Savienības tiesību kodolā, gan Satversmē.”
Uz cilvēka cieņas konceptu Sanita Osipova īpaši atsaucās, runājot par Satversmes tiesas tiesas spriedumu lietā Nr. 2019-33-01 par atvaļinājumu bērna mātes partnerei sakarā ar bērna piedzimšanu. Citējot spriedumu, Sanita Osipova uzsvēra: “Ar cilvēka cieņas principu nav savienojams uzskats, ka viena cilvēka cieņai varētu būt mazāka vērtība nekā cita cilvēka cieņai. Cilvēka cieņas princips neļauj valstij atteikties no pamattiesību nodrošināšanas noteiktai personai vai personu grupai. Sabiedrībā pastāvošie stereotipi nevar kalpot par konstitucionāli attaisnojamu pamatu noteiktas personas vai personu grupas pamattiesību liegšanai vai ierobežošanai demokrātiskā tiesiskā valstī.”
Sanita Osipova minēja arī tradicionālas ģimenes konceptu izmaiņas Latvijas tiesību vēsturē, atsaucoties uz Satversmes sapulci 1920. gadā, kurā pieņēma jaunu likumu par laulību, citastarp iekļaujot civilās laulības noslēgšanas iespēju un laulības šķiršanu.
Satversmes tiesas priekšsēdētāja izcēla iecietības nozīmi Satversmē esošo pamattiesību īstenošanā. “Patiesa vienlīdzība, kas iekļauta Satversmes 91. pantā, ir iespējama tikai tad, ja pastāv iecietība. Nevienu no Satversmes pamattiesībām mēs nevaram realizēt bez iecietības. Pretējā gadījumā tiesības tiek prasītas tikai sev un ierobežotas citiem,” uzsvēra Sanita Osipova.
Atbildot uz jautājumu, vai Satversmes tiesas spriedumi tiek atbilstoši izpildīti, Sanita Osipova akcentēja Latvijas kā tiesiskas valsts būtību, kurā likumdevējs un valdība izpilda konstitucionālās tiesas nolēmumus. Satversmes tiesas priekšsēdētāja minēja Satversmes tiesas iespēju nozīmēt sprieduma stāšanos spēkā noteiktā datumā, lai dotu laiku pārdomātai sistēmas sakārtošanai.
Citastarp Sanita Osipova intervijā pievērsās mediju nozīmei demokrātijā, uzsverot, ka spēcīgi mediji ir priekšnoteikums pilsoniskās sabiedrības eksistencei. Satversmē noteiktās pamattiesības paredz vārda brīvību, ko nostiprina cilvēka tiesības saņemt informāciju. Publiskie masu mediji vieno un uztur pilsonisku sabiedrību, palīdz īstenot pamattiesības un rosina kritisko domāšanu, tāpēc valstij tie ir pienācīgi jāfinansē, pauda Satversmes tiesas priekšsēdētāja.
Papildus Sanita Osipova uzsvēra, ka ārkārtas situācijas laikā Satversmes tiesa pilnvērtīgi turpina savu darbu. Tiesneši strādā attālināti ar videokonferenču palīdzību. Visas publiskās tiesas sēdes var skatīties tiešsaistē tiesas YouTube kanālā.
Intervijas video ieraksts pieejams šeit.
