Iepriekš plānotā tā saucamo divu veselības aprūpes pakalpojumu “grozu” ieviešana paredzēja atšķirīgu pieeju veselības apdrošināšanai valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicējiem, un šāds dalījums nav uzskatāms par objektīvu un samērīgu, likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori Veselības ministrijā.
Ar likuma grozījumiem plānots saglabāt obligāto veselības apdrošināšanu, vienlaikus paplašinot personu loku, kuras ir pakļautas obligātai veselības apdrošināšanai, proti, valsts obligātai veselības apdrošināšanai pakļaut visus valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicējus, kā arī tās personas, kuras nemaksā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas vai nav pakļautas valsts obligātai veselības apdrošināšanai no valsts puses.
Ar grozījumiem plānots arī papildināt likumu ar jaunām personu grupām, kurām būs tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros, neveicot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Tās būs šādas personas, kuras uzturas ārvalstīs - diplomātisko un konsulāro dienestu pildošas personas laulātais, dienesta pienākumus pildoša karavīra laulātais un Eurojust pārstāvja laulātais.
Vienlaikus likumu plānots papildināt ar kritērijiem veselības aprūpes pakalpojumu iekļaušanai valsts apmaksājamo veselības aprūpes pakalpojumu klāstā, kā arī ar kritērijiem līgumu slēgšanai par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu.
Ar grozījumiem paredzēts arī par gadu pārcelt normu, kad no pacienta līdzmaksājuma ir atbrīvojamas personas, kurām ir noteikta II grupas invaliditāte.
Likumprojekts paredz noteikt uzdevumu Ministru kabinetam līdz 2021.gada 30.aprīlim izstrādāt un iesniegt Saeimā likumprojektu par vienota valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojuma apjoma un visaptverošanas valsts obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu.
Komisija aicinās Saeimu skatīt likumprojektu steidzamības kārtā jeb divos lasījumos, informēja komisijas priekšsēdētājs Andris Skride.
