DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
27. novembrī, 2020
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Kultūra

Latvijā sāk demonstrēt Alekseja Učiteļa spēlfilmu “Cojs”

Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Publicitātes attēls

No 27. novembra Latvijā sāk demonstrēt jauno režisora Alekseja Učiteļa spēlfilmu “Cojs”,  kas veidota kā  Krievijas (Rock Films) un Latvijas (Mistrus Media) kopražojuma  filma un balstīta patiesos notikumos Latvijā, kur 1990. gada 15. augustā autokatastrofā bojā gāja rokdziedātājs Viktors Cojs.

Filma Cojs pasaules pirmizrādi piedzīvoja 2020. gada 15.oktobrī Varšavas starptautiskā kinofestivāla galvenā konkursa skatē, no 12. novembra tiek demonstrēta Krievijas kinoteātros. Latvijas pirmizrāde filmai Cojs – 27. novembrī TET platformā Shortcut, straumēšanas platformā Go3 (TVOD), kinoteātra Kino Bize straumēšanas platformā Mājas kino, kā arī privātos seansos Splendid Palace un Cafe Film Noir, iepriekš vienojoties ar kinoteātriem.

Filmas stāsts sākas 1990. gada 15. augustā, nepārskatāmā pagriezienā uz Latvijas šosejas. Kaucošas bremzes, griezīgi šņirkstoša metāla skaņa, gabalos sadragāts moskvičs. No avārijas vietas pazūd kasete, kuru Cojs klausījies pēdējās sekundēs pirms sadursmes. Kasetē ‒ vēl klajā nenākušais albums 47. Turpinās notikuma izmeklēšana, bet zārks ar Viktora Coja mirstīgajām atliekām ceļo uz Ļeņingradu. Pie sēru autobusa stūres ‒ nelaimīgais autobusa Ikarus šoferis, otrs traģiskā satiksmes negadījuma dalībnieks. Nav atradies neviens cits, kas to varētu uzņemties. Nerunīgais baltietis atpakaļskata spogulītī vēro Coja tuvākos cilvēkus. Sieva un mīļākā, producents un kolēģis no grupas Kino, mazais dēlēns un jauna fotogrāfe, kura mūziķī jau sen bezcerīgi iemīlējusies. Neviens no viņiem pagaidām nenojauš, kas ir viņu šoferis. Bet pirmais, kurš to sapratīs, bez pēdām pazudīs vienā no ceļmalas pieturām. Ceļš būs garš. Spriedze arvien pieņemsies spēkā; atmosfēra nokaitēsies līdz baltkvēlei.

Mīlestība, greizsirdība, aizdomas, iedzīvošanās kāre ‒ tas viss saplūdīs kopā, satīsies vienā ciešā kamolā, kuru, šķiet, no kaut kurienes vēro Cojs ‒ dzīvs.

Filma pēc formas veidota kā klasiska ceļa filma, bet stāsts tiek stāstīts no autovadītāja Pāvela skatupunkta. Pāvels bija iesaistīts negadījumā, bet neko nezina par slaveno mūziķi. Visu par Coju viņš uzzina caur stāstiem un attiecībām starp Viktora tuviniekiem, kuri atbraukuši uz Latviju, lai pēc avārijas identificētu bojāgājušo.

“Mūsu plāns bija uzņemt nevis biogrāfisku filmu, bet gandrīz vai detektīvstāstu. Nav jēgas rādīt, ko paveicis Cojs; viņa dziesmas jau tāpat zina visi. Daudz interesantāk ir pakavēties pārdomās par lietām, kuras paliek uz mūžīgiem laikiem, jo tās nespēj iznīcināt pat nāve,” sākot filmēšanu Latvijā, stāstīja režisors Aleksejs Učiteļs. Viņš ir pateicīgs visai Latvijas filmēšanas komandai, kas piedalījās filmas tapšanā.

2019. gada vasarā filma tika uzņemta Rīgā, Tukumā, Kuldīgā un Engurē, Latvijas puses kopprodukciju vadīja Inese Boka-Grūbe un Gints Grūbe, lomās  aktieri Artūrs Skrastiņš, Inga Tropa, Guntars Grasbergs, kopā ar Krievijas māksliniekiem pie filmas vizuālā stāsta strādājis filmu mākslinieks Aivars Žukovskis, izpildproducente Daiga Livčāne un daudzi Latvijas kino profesionāļi.

“Filma Cojs savā ziņā ir unikāla kopražojuma filma, jo filmas stāsts vistiešākajā veidā ir saistīts ar Latviju. Cojs bija tāds pārmaiņu laiku temperatūras mērītājs, kura pēkšņā nāve Latvijā izvirzīja virkni sazvērestības teoriju. Mēs gribējām, lai filma Cojs Latvijas skatītājiem būtu pieejama jau šogad, kad aprit 30 gadi kopš Viktora Coja bojāejas, tādēļ reizē ar pirmizrādi Krievijā sākam to demonstrēt arī Latvijā – šobrīd pieejamos kinodemonstrācijas veidos,” stāsta filmas kopproducente Inese Boka-Grūbe.

Galvenās lomas filmā ataino Jevgeņijs Ciganovs un Nadežda Kaļeganova, Paulīna Andrejeva, Mariana Spivaka, Igors Verņiks un Iļja Deļs, Inga Tropa un Artūrs Skrastiņš.

Filmas treileris YouTube: https://youtu.be/1pxUYpaPLac 

Kinorežisors Aleksejs Učiteļs bija pirmais režisors, kurš savulaik ieradās Tukumā Coja avārijas vietā, iepazinās ar negadījuma aculieciniekiem un vāca informāciju, lai 1991. gadā to atspoguļotu dokumentālajā filmā Pēdējais varonis / Последний герой. Jau kopš tā laika režisors gribēja izveidot spēlfilmu, kas būtu veltījums leģendārā mūziķa piemiņai. Učiteļs ir  beidzis Krievijas Valsts Kinematogrāfijas institūtu un darbu kino sācis kā dokumentālā kino režisors Ļeņingradas Dokumentālā kino studijā. 1988. gadā viņš izveidoja filmu Roks / Рок par 80. gadu padomju rokmūziku. Aleksejs Učiteļs ir daudzu starptautisku un nacionālu kinofestivālu laureāts. 2017. gadā veidotā spēlfilma Matilde / Матильда izrādīta vairākos starptautiskos festivālos, bet Krievijā izraisīja nacionālistu un reliģisko fanātiķu uzbrukumus. Filma Izlauzties brīvībā / Восьмерка (2013) pasaules pirmizrādi piedzīvoja 38. Toronto starptautiskā kinofestivāla oficiālajā programmā, bet 2010. gada filma Mala / Край bija nominēta balvai Zelta globuss kategorijās Labākā kinofilma, Labākā ārzemju filma. Režisors Aleksejs Učiteļs ir arī viens no sabiedriski aktīviem mūsdienu režisoriem, kurš pēdējos gados vairākkārt aizstāvējis liberāli domājošus māksliniekus Krievijā – piemēram, ieradies režisora Kirila Serebreņņikova tiesas prāvā viņa aizstāvībai.

Filmas Cojs tapšanu atbalstījis Nacionālais Kino centrs. Filmu studija Mistrus Media pēdējos gados veidojusi vairākas starptautiski atzītas kopražojuma filmas – Elpa marmorā (demonstrēta Karlovi Varu SKF 2018. gadā), Gepards (Romas SKF 2019. gadā), Mijkrēslis (iekļauta Kannu SKF 2020. gada oficiālajā programmā).

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU