DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
25. novembrī, 2020
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Pašvaldības
1
1

V. Kleinbergs: Rīgas sociālajā sistēmā svarīgākais ir cilvēkresursi

Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Lai nodrošinātu nepārtrauktu un kvalitatīvu sociālā atbalsta sniegšanu galvaspilsētā, ir aktīvi jāstrādā pie cilvēkresursu nodrošināšanas, uzsver Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs.

Sociālo jautājumu komiteja trešdien, 25. novembrī, uzklausīja Labklājības departamenta ziņojumu “Rīgas sociālās sistēmas cilvēkresursi: izaicinājumi un iespējas”.

“Šajā prezentācijā ir skaidri redzams, ka jau vakar vajadzēja risināt dažādas akūtas problēmas sociālajā nozarē, piemēram, biežo darbinieku mainību un konkurētnespējīgo atalgojuma līmeni. Tāpēc nepieciešamās investīcijas jāveic jau tagad,”  norāda V. Kleinbergs.

Kā informē Labklājības departaments, 2019. gadā Rīgā bija 147 sociālo pakalpojumu sniedzēji - septiņas pašvaldības iestādes, 48 nevalstiskās organizācijas, 57 privātpersonas, 35 valsts/citu pašvaldību iestādes, t.i., par sešām vairāk nekā 2018.gadā.

Akūta problēma ir atalgojuma jautājums - no 2019. līdz 2020. gadam lielākā daļa  amatu sasnieguši maksimāli pieļaujamos mēnešalgas “griestus”, kas ierobežo darbiniekiem noteikt konkurētspējīgu atalgojumu attiecībā pret valstī amatam noteikto maksimāli pieļaujamo mēnešalgu. Neskatoties uz amatu algu palielinājumu, atalgojums nespēj konkurēt ar visām amata grupām salīdzinājumā ar citām Pierīgas pašvaldībām, bet jo īpaši veselības aprūpes personālam, sociālā darba speciālistiem un mazāk kvalificētajiem darbiniekiem, kā rezultātā grūtības piesaistīt jaunus darbiniekus uz vakantajām amata vietām.    

Tāpat bažas rada augsta personāla mainība pakļautības iestādēs – 2017.gadā vidēji 25,3 %, 2018.gadā vidēji 31 % un 2019. gadā 34,4 %. Piemēram, 2019.gadā sociālās aprūpes centrā  “Mežciems” personāla   mainība sasniegusi 67,7 %, bet Rīgas patversmē - 42,9 %. Galvenā personāla nomaiņa notiek ar pakalpojuma nodrošināšanu saistītos amatos – aprūpētāji, medicīnas māsas, bērnu aprūpes un audzināšanas iestādes audzinātāji, sociālās palīdzības organizatori, sociālie darbinieki.

2019. gadā Labklājības departamenta pakļautības iestādēs kopā vidēji mēnesī bija 69 vakance, kuru tiešais darbs ir ar klientiem, tai skaitā 28 sociālā darba speciālistu vakances, 2020.gada 11 mēnešos - vidēji mēnesī 82 vakances, kuru tiešais darbs ir ar klientiem, tai skaitā vidēji 33,5 sociālā darba speciālistu vakances.  Labklājības departaments norāda - neskatoties, ka ir  vakances, ir nepieciešamas jaunas papildus amata vietas, lai veiktu kvalitatīvi funkcijas un atbilstu pakalpojuma standartam 

Turklāt darbinieki tiek pieņemti (aprūpētāji, sociālās palīdzības organizatori) bez atbilstošas izglītības. Problemātiski darbiniekus motivēt iegūt amata prasībām atbilstošu izglītību, kā arī esošais personāla nodrošinājums balansē uz kvalitatīva pakalpojuma nodrošināšanas riska robežas.

Lai nodrošinātu darba kvalitāti, nepieciešama atalgojuma celšana, ilggadējo darbinieku motivēšana,  jaunu papildu amata vietu veidošana, dienesta dzīves vietas nodrošināšana, darbinieku motivēšana iegūt atbilstošu amatam izglītību, sedzot 30% mācību maksu no gada mācību maksas, augstskolu studentu prakses vietu izveide, kā arī slimojošo un atvaļinājumā esošo darbinieku aizvietošana uz laiku.

Kā informē Labklājības departaments, nākamā gada budžetā nepieciešami papildu līdzekļi konkurētspējīga atalgojuma nodrošinājumam darbiniekiem sociālajā sistēmā, t.sk. veselības aprūpes speciālistiem, dotācijas apmēra palielināšana ārstniecības iestādēm, Rīgas sociālās aprūpes centru aprūpētāju skaita palielināšanai, medicīnas māsu skaita palielināšanai Rīgas sociālās aprūpes centros, sociālo pakalpojumu cenas palielināšanai, kā arī Labklājības departamenta strukturālajām izmaiņām un Rīgas sociālā dienesta papildus amata vietām.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI