Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs E. Cepurītis: “Ziņojums parāda nepieciešamību ieguldīt zaļākā Rīgā, lai motivētu iedzīvotājus palikt dzīvot pilsētā un veicinātu tās izaugsmi. Publiskās ārtelpas un vides kvalitātes uzlabošana ir ieguldījumi, kas atmaksāsies”.
Pēc SKDS veiktās rīdzinieku aptaujas, 29 % gribētu pārcelties prom no Rīgas. Savukārt no 61 % respondentu negribētu dzīvot ārpus Rīgas. Kādi tad ir iemesli tiem rīdziniekiem, kuri vēlas no Rīgas pārcelties uz dzīvi citur Latvijā? Atbildes liecina, ka, neraugoties uz to, ka Rīga tiek uzskatīta par zaļu pilsētu ar daudziem apstādījumiem un parkiem, 33,7 % respondentu vēlas pārcelties tādēļ, ka laukos ir zaļāka vide, 25,5% vēlas pārcelties, jo laukos ir miers un klusums, 9,9% vēlas pārcelties dēļ Rīgas mājokļu problēmām.
Rīgā ir daudz novecojušu mājokļu, kas nav energoefektīvi un kuriem nepieciešama atjaunošana. Mājokļu kvalitātes izaicinājumu saasina tas, ka daudzām mājsaimniecībām nav iespējas pārcelties uz kvalitatīvāku mājokli, tā izmaksām netērējot vairāk nekā 30 % no savā rīcībā esošajiem ienākumiem. Runājot par līdzšinējo dzīvojamo māju atjaunošanu, to progress liecina par nepieciešamību pēc uzlabojumiem.
Lai veicinātu nolietotā daudzdzīvokļu dzīvojamā fonda atjaunošanu Rīgā, pašvaldībai būtu lietderīgi izvērtēt iespēju papildus pastāvošai dzīvojamo māju atjaunošanas metodei, kad mājas atjaunošana tiek sākta pēc dzīvokļu īpašnieku biedrības iniciatīvas, ieviest alternatīvo metodi, kas paredz, ka dzīvojamās mājas atjaunošana tiek sākta pēc pašvaldības iniciatīvas, nozīmējot atjaunošanas procesa administratoru, kas īsteno attiecīgā nama atjaunošanu. Vienlaikus, pašvaldībai būtu lietderīgi izstrādāt tipveida dzīvojamo māju sakārtošanas un tehniskās uzlabošanas projektus, ko kā pamatu varētu izmantot dzīvokļu īpašnieku biedrības, māju pārvaldītāji un apsaimniekotāji.
Pārskats norāda, ka pašvaldība ir pievērsusies publiskās ārtelpas kvalitātes uzlabošanai. Iedzīvotāji un arī speciālisti norāda uz nesaskaņotu departamentu rīcību vides kvalitātes uzlabošanā, projektu īstenošanas koordinācijas trūkumu, prioritāšu nospraušanas voluntāro raksturu, apsaimniekošanas sadrumstaloto sistēmu, nepilnībām normatīvajā ietvarā, konfliktiem starp inženierkomunikācijām un apstādījumiem.
Pārskatā secināts, ka Rīgā jāizveido stratēģiska pieeja publiskajai ārtelpai, kas nozīmē arī pašvaldības atbildību pārdeleģēšanu sadarbības partneriem, piemēram, apkaimju biedrībām un NVO, kuras specializējas pilsētvidē. Nepieciešams pievērst īpašu uzmanību ielu apstādījumiem, jo tieši šis segments pašlaik ir kritiskā stāvoklī un vienlaicīgi tas ir arī rīks, kā uzlabot vides kvalitāti, samazināt gaisa piesārņojumu, trokšņu līmeni un karstuma salas, palielināt vides pievilcību un bioloģisko daudzveidību.
