Ministri bija vienisprātis par to, ka, neskatoties uz līdz šim ieguldīto darbu terorisma apkarošanā, nesenie terorakti Francijā un Austrijā vēl aizvien liecina, ka visām ES dalībvalstīm arī turpmāk ir jāpievērš pastiprināta uzmanība šim jautājumam.
Diskutējot par politiskās izpratnes projektu, Prezidentūra uzsvēra, ka ir jāstiprina darbs pie Eiropas migrācijas politikas – jāievieš efektīva dalībvalstu sadarbība un atbalsts trešajām valstīm visās svarīgākajās jomās; jāturpina efektīva ES ārējo robežu pārvaldība, tai skaitā, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras (Frontex) aktīva iesaiste atgriešanas pasākumos, paredzot arī atbilstošu finansējumu.
Iekšlietu ministrs sanāksmē uzsvēra, ka jāpanāk vienota, saskaņota un visaptveroša pieeja patiesi ilgtspējīgai migrācijas plūsmu pārvaldībai, kuras pamatā būtu praktiska, ērti īstenojama un efektīva sistēma, kuru būtu iespējams elastīgi pielāgot dažādām situācijām un nacionālajai praksei dalībvalstīs.
Ģirģens: “Mums ir jāturpina pasākumi, lai lauztu esošos cilvēku kontrabandistu izmantotos “biznesa” modeļus. Nedrīkst radīt jaunas iespējas, ko viņi var ļaunprātīgi izmantot. Personu pārvietošana, kam nav nepieciešama starptautiskā aizsardzība, tikai radīs šādas jaunas iespējas. Jāiegulda visi nepieciešamie resursi un ietekme, lai atgriešana notiktu pēc iespējas ātrāk un no ieceļošanas vietas.”
Ministrs uzskata, ka migrācija ir komplekss fenomens un tāpēc ir svarīga visaptveroša pieeja, kas nodrošina ilgtspējīgus un praktiskus risinājumus, kas dod iespēju pārvaldīt migrācijas plūsmas un nerada jaunus nelegālus pamudinājumus. Īstenojot kopīgus un stratēģiskus pasākumus, ir jāmācās no 2015.gada migrācijas krīzes pieredzes, kas radīja nekontrolēto migrantu pieplūdumu Eiropā.
Eiropas Komisija šī gada 23.septembrī nāca klajā ar jauno Migrācijas un patvēruma paktu – politisku paziņojumu, kas ieskicē kopējos principus jaunai, noturīgai ES migrācijas politikai.
