DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
16. novembrī, 2020
Lasīšanai: 7 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Tiesu sistēma

Tieslietu padome: efektīvā tiesas procesā galvenā loma ir tiesnesim

Galvenās problēmas garajām tiesvedībām Latvijas tiesās ir procesa organizācijas jautājumi, tai skaitā tiesnešu loma procesa vadībā, citu procesā iesaistīto personu rīcība un savstarpējā sadarbība – secināts Tieslietu padomē, analizējot darba grupas ziņojumu par tiesvedību ilguma cēloņiem.

Katrā procesā – civilprocesā, kriminālprocesā un administratīvajā procesā – ir savas īpašās problēmas, tomēr, kā ziņojumā norāda gan darba grupa, gan eksperti – visu procesu vadītājs un virzītājs ir tiesnesis. Tādēļ galvenais uzsvars ir tiesnešu apmācība.

Tieslietu padomes vadītājs Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs norāda: “Tiesnešu apmācība ir primārais, ko Tieslietu padome akcentē. Apmācība ne tik daudz tiesību jautājumos un juridiskajās niansēs, bet procesa vadīšanā un organizēšanā, kā arī to instrumentu efektīvā izmantošanā, kas jau pašreiz ir procesa likumos, lai ne vien kvalitatīvi menedžētu procesu, bet arī tiktu galā ar procesuālajiem huligāniem un procesu vilcinātājiem.”

Augstākās tiesas izveidotās darba grupas koordinētāja Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas vadītāja Anita Zikmane Tieslietu padomes sēdē norādīja, ka vidējais tiesvedību ilgums Latvijas tiesās nav pārmēru garš, tikai atsevišķas lietas turpinās nesamērīgi ilgi. Darba grupa nekoncentrēja uzmanību tikai uz šīm lietām, bet analizēja tiesu darba efektivitāti plašāk. Viņa raksturoja ilgu tiesvedību būtiskākos cēloņus katrā no procesiem.

Civillietu raitu izskatīšanu visbiežāk kavē pretprasību iesniegšana un vairākkārtīga lietas atgriešana pirmajā un otrajā instancē. Joprojām jūtamas 2008.gada ekonomiskās krīzes sekas, kas radīja lietu pieplūdumu tiesās.

Administratīvās lietas objektīvi kļūst aizvien sarežģītākas lielā pierādījumu apjoma dēļ. Arī administratīvo lietu pabeigšanu būtiski ietekmē lietu atgriešana pirmajā un otrajā instancē to atkārtotai skatīšanai. Viens no iemesliem ir arī lietu izskatīšanas apturēšana sakarā ar citām tiesvedībām šajā lietā, tai skaitā ar pieteikumu Satversmes tiesā vai prejudiciāla jautājuma uzdošanu Eiropas Savienības Tiesai.

Savukārt krimināllietās lietu iztiesāšanas ātrumu ietekmē lietas dalībnieku skaits un uzvedība, kā arī lietas materiālu apjoms. Liecinieku un apsūdzēto neierašanās uz tiesas sēdi ir būtiski procesu kavējošie faktori.

Kā risinājumi tiesas procesu efektivizēšanai norādīta ne tikai tiesnešu apmācība tiesas procesu efektīvā organizēšanā un vadīšanā, bet arī lietas dalībnieku disciplinēšana, skatot to arī advokātu un prokuroru profesionālās ētikas ietvarā, kā arī lietu dalībnieku, īpaši valsts pārvaldes speciālistu, izglītošana. Problēma, kas aktuāli jārisina, ir arī tiesu pieaicināto speciālistu un ekspertu atzinumu kvalitāte. Tāpat norādīts uz tiesu sistēmas kopējās pārvaldības uzlabošanu, piemēram, tiesnešu un darbinieku resursu efektīvu pārvaldību ar iespēju pārcelt tos uz laiku citā tiesā, kā arī jauno tehnoloģiju ieviešanu kompleksā ar personāla apmācību to efektīvā izmantošanā.

Darba grupa Tieslietu padomei iesniedza trīs ziņojumus par katru no tiesvedības procesa regulējumiem  (administratīvajā procesā, civilprocesā un kriminālprocesā), kuros iekļauti arī ierosinājumi Tieslietu padomei problēmu risinājumam. Komentārus ziņojumiem papildus sagatavojusi bijusī Eiropas Savienības Vispārējās tiesas tiesnese Ingrīda Labucka.

Izpildot Tieslietu padomes doto uzdevumu, Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās birojs sagatavojis arī detalizētu pārskatu par Latvijas lietām Eiropas Cilvēktiesību tiesā, kurās skarts ilgas tiesvedības jautājums, kā arī vispārīgas Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņas ilgas tiesvedības problemātikas jomā.

Tieslietu padome 13.novembra sēdē atzinīgi novērtēja darba grupas paveikto un pieņēma tās ziņojumus zināšanai un turpmākai rīcībai. Darba grupas ziņojums tiks nosūtīts Saeimai, Ministru prezidentam un visām ziņojumā minētajām institūcijām, kuru darbība saistīta ar tiesvedību procesiem.

Darba grupas ziņojums un visi sagatavotie materiāli pieejami Augstākās tiesas mājaslapā Tieslietu padomes sadaļā: skatīt šeit

Apstiprina jaunu Augstākās tiesas senatoru amata kandidātu atlases kārtību

Pēc Augstākās tiesas priekšlikuma Tieslietu padome apstiprināja jaunu senatora amata kandidātu atlases kārtību. Mērķis ir nodrošināt, ka par senatoriem kļūst labākie un pieredzējušākie Latvijas juristi, kuri ne vien atbilst tiesneša amata vispārējam standartam, bet ir snieguši arī nozīmīgu ieguldījumu jurisprudences attīstībā, kuriem ir profesionālā autoritāte juridiskajā sabiedrībā un kuri ar to spēs dot pienesumu kasācijas instances tiesas augsto standartu noturēšanai un attīstībai.

Lai dotu salīdzināmas iespējas uz senatora amatu kandidēt gan tiesnešiem, gan likumā noteikto citu jomu juristiem, ir mainīti senatoru atlases kritēriji, vērtējamie materiāli un kritēriji to vērtēšanai.

Jaunajā kārtībā ņemti vērā arī likuma “Par tiesu varu” 29.septembra grozījumi par Satversmes tiesas un pārnacionālo tiesu bijušo tiesnešu tiesībām pretendēt uz Augstākās tiesas senatora vakanci pirms atklāta konkursa izsludināšanas.

Atbalsta priekšlikumu ģenerālprokurora algas aprēķinā ņemt vērā tiesneša amata stāžu

Tieslietu padome atzina par pamatotu Saeimas deputātu grupas priekšlikumu novērst diskriminējošo regulējumu, nosakot ģenerālprokuroram atalgojumu atkarībā no tā, vai persona iepriekš bijusi prokurors vai tiesnesis.

Saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu gan tiesnesis, gan prokurors, nostrādājot noteiktu laiku, papildu mēnešalgai saņem piemaksu par amatā nostrādāto laiku – par 10 amatā nostrādātiem gadiem piemaksa ir 10%.

Prokuratūras likums paredz iespēju par ģenerālprokuroru kļūt tiesnesim ar tādu darba stāžu, kas dod tiesības saņemt piemaksu, strādājot par tiesnesi. Taču, tiesnesim kļūstot par ģenerālprokuroru, tiesneša amatā nopelnīto piemaksu nemaksā, savukārt, ja par ģenerālprokuroru kļūst prokurors, viņam izdienas piemaksu maksā.

Tieslietu padome piekrita, ka ģenerālprokuroram piemaksa par darba stāžu tiktu ietverta mēnešalgā, līdz ar to nodrošinot vienādu attieksmi, neatkarīgi no tā, vai persona iepriekš bijusi tiesnesis vai prokurors.

Savukārt ģenerālprokurora priekšlikumu par prokurora palīga amata pārcelšanu uz augstāku amatu saimi vienotajā atalgojuma sistēmā Tieslietu padome skatīs pēc plašākas informācijas apkopošanas un analīzes.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU