“Neredzu jēgpilnu ekspertu pamatojumu tam, kāpēc būtu jāaizliedz skaistumkopšanas pakalpojumi, kuru saņemšana notiek pēc iepriekšēja pieraksta, bez saskarsmes ar citiem cilvēkiem salonā un ievērojot visus epidemioloģiskos drošības pasākumus. Ir tāpat skaidrs, ka šī nozare arī turpmāk darbosies, bet tikai nelegāli. Savukārt par ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem domas neesmu mainījis – nozares darbības apturēšana bija jābūt pēdējam solim, jo slogs uz ekonomiku, sociālo budžetu un drošību ir nesamērojams ar aizliegumu. Pēc provizoriskām aplēsēm dīkstāves pabalstos un algu subsidējošos mehānismos plānots izmaksāt 85,8 miljonus eiro, ko varētu ieguldīt citās valstiski svarīgās prioritātēs. Tāpēc piedāvāju izvēlēties alternatīvu – noteikt lielāku atbildību par individuālo aizsarglīdzekļu, kā, piemēram, sejas aizsegu atbilstošu lietošanu publiskās vietās, bet neslēgt komercdarbības nozares,” pauž Sandis Ģirģens.
Priekšlikumi paredz pastiprināt pasākuma organizatoru vai saimnieciskā pakalpojuma sniedzēju atbildību epidemioloģisko pasākumu ievērošanā un noteikt, ka tiem ir aizliegts sniegt pakalpojumu personai, kura neievēro pasākuma organizatora vai saimnieciskā pakalpojuma sniedzēja lūgumu ievērot epidemioloģiskās drošības prasības. Savukārt, ja persona aicinājumu neievēro, tad pakalpojuma sniedzējam un ēkas īpašniekam ir jānodrošina, ka šādas personas netiek ielaistas telpās. Projekts paredz arī administratīvo atbildību – par pakalpojuma sniegšanu personai, kura neievēro epidemioloģiskās drošības prasības, juridiskās personas darbiniekam var piemērot sodu no divām līdz četrsimt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai – no divdesmit astoņām līdz tūkstoš naudas soda vienībām. Savukārt par personas ielaišanu slēgtās telpās, kas nelieto mutes un deguna aizsegu vai lieto to neatbilstoši, var piemērot naudas sodu fiziskai personai vai juridiskās personas darbiniekam no divām līdz četrsimt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai – no divdesmit astoņām līdz tūkstoš naudas soda vienībām.
Ministrs atkārtoti pauž viedokli, ka sodīšana ir pēdējais līdzeklis, ko vajadzētu piemērot – galvenais ir katra personīgā atbildība šajā situācijā ar mērķi saglabāt komercdarbības nozaru darbību arī turpmāk, nodrošinot ekonomisko apriti un darbiniekiem darba vietas.
