Apakškomisijas priekšsēdētājs Artūrs Toms Plešs uzsvēra, ka patlaban sistēmā ir daudz izaicinājumu.
“Bažas rada kopējā sistēmas veiktspēja, kā arī pašvaldību komunikācija ar iedzīvotājiem. Vietvarām būtu vairāk jāskaidro iedzīvotājiem šīs šķirošanas nepieciešamība, jo šķirošana pozitīvā veidā ietekmē cilvēku maciņus. Tas vienlaikus mums ļaus izpildīt tās saistības, ko Latvija ir uzņēmusies ilgtermiņā, - panākt klimatneitralitāti līdz 2050.gadam un pilnvērtīgi iedzīvināt aprites ekonomiku,” sacīja A.T.Plešs, aicinot pašvaldības kopā ar atbildīgajām institūcijām pēc iespējas aktīvāk iesaistīties šajā procesā, lai jau nākamgad Pierīgas pašvaldības sāktu šķirošanu.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāve šodien sēdē deputātus informēja, ka Pierīgas atkritumu apsaimniekošanas reģiona pašvaldībām, to skaitā Rīgai, sadarbībā ar atkritumu apsaimniekotājiem līdz šī gada beigām jāizveido dalītas savākšanas sistēma bioloģiski noārdāmiem atkritumiem. Pārējās pašvaldības to varēs izdarīt līdz 2023.gada 31.decembrim.
Vispirms ir jāzina, kur šāda veida atkritumus pašvaldībās uzglabāt, sēdē deputātiem sacīja Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve, norādot, ka patlaban neesot skaidrs, cik pašvaldības tam vispār esot gatavas.
Savukārt Rīgas pašvaldības pārstāvis norādīja, ka patlaban iedzīvotājiem ir grūti izstāstīt, ka un kā ir jāveic šāda veida atkritumu šķirošana. Rīgā sistēma bioloģiski noārdāmo atkritumu šķirošanai ir izveidota, taču vēl ir daudzi neatbildēti jautājumi, tostarp par izmaksām.
Ņemot vērā Eiropas Savienības politiku atkritumu apsaimniekošanas jomā, Latvijai ir būtiski jāsamazina apglabājamo atkritumu apjoms poligonos, kā arī jāattīsta atkritumu dalītā vākšana un pārstrāde. Latvijā bioloģiski noārdāmo atkritumu īpatsvars kopējā sadzīves atkritumu plūsmā veido gandrīz 40 procentus, norādījusi VARAM.
