Pasākumā, kuru Latvijas Banka organizē kopā ar biedrību "Latvijas Pilsoniskā alianse", tiks uzklausīti nevalstisko organizāciju viedokļi par eiro zonas monetārās politikas nākotni. Šī diskusija ir daļa no eiro zonas līmeņa pasākumiem Eiropas Centrālās bankas (ECB) monetārās politikas stratēģijas pārskatīšanā (Strategy Review; https://www.ecb.europa.eu/home/search/review/html/index.lv.html), kurā tiek apzināts sabiedrības viedoklis un ieteikumi, kā padarīt eiro zonas monetāro politiku atvērtāku, mūsdienīgāku un atbilstošāku tautsaimniecības un sabiedrības vajadzībām. Šajā procesā visā Eiropā, arī Latvijā, tiek uzklausīti iedzīvotāju, akadēmisko aprindu pārstāvju, Eiropas Parlamenta locekļu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju viedokļi.
Par eiro zonas monetārās politikas stratēģijas pārskatīšanu
Eiro zonas valstīs sabiedriskais līgums to centrālajām bankām uztic veidot monetāro politiku, lai tā (līdz ar valdību politiku budžeta, investīciju un nozaru reformu jomā) kalpotu kā viens no ekonomiskās aktivitātes regulēšanas veidiem (atbilstoši nepieciešamībai stimulējot vai ierobežojot naudas pieejamību). Pašlaik top jauna monetārās politikas stratēģija mūsu naudai – eiro.
Šāda monetārās politikas stratēģija faktiski skar katru naudas lietotāju, jo definē ietvaru, kurā top naudas politikas lēmumi. Tā konkretizē monetārās politikas mērķus, rīkus, kas centrālajām bankām pieejami šo mērķu īstenošanai, kā arī rādītājus, kuri izvērtējami lēmumu pieņemšanā. Tāpēc ECB un nacionālās centrālās bankas meklē veidus, kā uzklausīt sabiedrības viedokli šajos jautājumos.
Par diskusijas gaitu
Diskusijas laikā visiem tās dalībniekiem būs iespēja iepazīstināt pārējos ar savu pieredzi un paust viedokli par to, kā katru personīgi un viņa pārstāvēto organizāciju, t.sk. pārstāvēto sabiedrības grupu, ietekmē tautsaimniecības un finanšu norises, arī ņemot vērā Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes ietekmi. Diskusijas rezultāti, paustās atziņas un priekšlikumi par nākotnes tautsaimniecību būs ieguldījums ECB un Eirosistēmas monetārās politikas stratēģijā, ko eiro zonas valstu centrālo banku vadītāji pārskatīs šoruden un 2021. gada pirmajā pusē.
Dalību diskusijā apstiprinājušas šādas organizācijas: apvienība "Pilsēta cilvēkiem", Centrs MARTA, Eiropas Kustība Latvijā, Eiropas Latviešu apvienība, Fonds atvērtai sabiedrībai DOTS, "Kurzemes NVO centrs", Latvijas Jaunatnes padome, "Latvijas Lauku forums", "Latvijas Platforma attīstības sadarbībai", "Latvijas Samariešu apvienība", Sabiedrība par atklātību-Delna, "Zaļā brīvība", Zemnieku saeima, "Rīgas aktīvo senioru alianse", Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu asociācija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas Pašvaldību savienība.
Pasākuma rīkotāju viedoklis
"Pilsoniskā sabiedrība efektīvi apzina dažādu sociālo grupu, t.sk. mazaizsargāto, vajadzības un spēj reaģēt uz tām pat daudz ātrāk nekā publiskā pārvalde. Tāpat pilsoniskā sabiedrība ir nozīmīgs iekļaujošas izaugsmes virzītājspēks, kas vienlaikus palielina sociālo kapitālu un rada ievērojamu saimniecisku vērtību, spēlē nozīmīgu lomu sociālajā, ekonomiskajā un politiskajā jomā, kā arī sniedz pienesumu tautsaimniecībai, piesaistot ārvalstu finansējumu, sekmē nodarbinātību, nodrošina nodokļu maksājumus valsts budžetā un veic brīvprātīgo darbu, kas arī ir ieguldījums iekšzemes kopprodukta izaugsmē.
Tāpēc būtiski, veidojot nākotnes stratēģiju arī monetārās politikas jautājumos, paredzēt partnerību ar pilsonisko sabiedrību. Tas saskan arī ar Saeimas paziņojumu, kas pievienots Latvijas Nacionālajam attīstības plānam 2021.–2027. gadam, visos lēmumu pieņemšanas posmos dialogam ar pilsonisko sabiedrību un sociālajam dialogam nosakot līdzvērtīgu pieeju," uzsver Latvijas Pilsoniskās alianses direktore Kristīne Zonberga.
"Latvijas Banka ir mūsdienīga un atvērta institūcija, kas sniedz ieguldījumu tautsaimniecības izaugsmē un sabiedrības labklājības pieaugumā. Tas sasniedzams, cieši sadarbojoties ar citiem tautsaimniecības dalībniekiem un ieklausoties sabiedrības vajadzībās. Monetārā politika darbojas efektīvāk un precīzāk, ja cilvēki saprot, ko dara centrālā banka, kādi ir tās mērķi un izmantotie instrumenti. Un otrādi – naudas politika būs daudz efektīvāka, ja centrālā banka zinās, kas ir svarīgi cilvēkiem, uzņēmumiem un sabiedrībai kopumā, kas tiek gaidīts no ekonomiskās politikas lēmējiem. Tāpēc ne tikai cenšamies izskaidrot monetārās politikas jautājumus, bet arī ieklausāmies sabiedrības viedoklī.
Eiro zonā uzsāktā monetārās politikas stratēģijas pārskatīšanas procesa ietvaros Latvijā rīkosim diskusiju, kurā mēs, Latvijas Banka, pamatā būsim klausītāji, iepazīstot pilsoniskās sabiedrības vajadzības un vadošo nevalstisko organizāciju aktualitātes. Tikai ieklausoties un ņemot vērā sabiedrības viedokli, ekonomiskās politikas lēmumi var būt iedarbīgi, savlaicīgi un pamatoti. Tas ir labākais veids, kā stiprināt Latvijas Bankas sniegto sabiedrisko labumu," akcentē Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
