“Manuprāt, zīmīgi, ka puse aptaujāto uzskata, ka ārkārtējās situācijas dēļ valsts savas funkcijas spēj pildīt tikpat labi vai pat labāk, bet 35% piekrīt apgalvojumam, ka izjūt lepnumu par valsts iestāžu darbu. Vislielākais atbalsts šādam uzskatam ir jauniešu un senioru vidū. Pozitīvi vērtējams ir arī tas, kas pandēmija nav veicinājusi iedzīvotāju vēlmi pamest Latviju, jo lielāka daļa aptaujāto atzīst, ka nav par to domājuši,” uzsver projekta vadītāja un LU prof. Inna Šteinbuka.
Aptaujas rezultāti atklāj, ka, neraugoties uz salīdzinoši augsto valsts ārkārtas atbalsta saņēmēju loku (9,6%), Kurzemē dzīvojošie ir skeptiski par valsts atbalsta programmu efektivitāti. Savukārt Zemgalē ir viens no zemākajiem atbalstu saņēmušo īpatsvariem, toties vislielākā vēlme redzēt iekļaujošākas un apjomīgākas valsts atbalsta programmas. 60% aptaujāto atbalsta palīdzības sniegšanu tikai godprātīgiem nodokļu maksātājiem, bet divas trešdaļas nosoda izvairīšanos no nodokļu nemaksāšanas.
“Aptauja apliecina, ka pandēmijas ietekmē sabiedrībā nostiprinās tādas vērtības kā lielāka sociālā vienlīdzība un atbildīgāka attieksme pret nodokļu maksāšanu. Iedzīvotāji nosoda izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un atbalstītu tikpat stingrus vai pat vēl stingrākus ierobežojošos pasākumus atkārtota Covid-19 pandēmijas viļņa gadījumā. Zīmīgi ir tas, ka lielāka daļā cilvēku atbalsta palīdzības sniegšanu tikai tiem, kas godprātīgi maksājuši nodokļus, kā arī vēlētos saņemt lielāku valsts atbalstu pat, ja būt jāsamierinās ar lielāku nodokļa slogu nākotnē,” norāda Latvijas Zinātņu akadēmijas Eiropas politikas pētījuma institūta pētnieks Aldis Austers.
Valsts pētījumu programmas (VPP) projekta "Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšanai un konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītas krīzes (reCOVery-LV)" ietvaros sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS veica sabiedriskās domas aptauju. Aptaujas mērķis bija noskaidrot sabiedrības attieksmi pret valdības īstenotajām ārkārtas palīdzības programmām, Covid-19 pandēmijas ietekmi uz iedzīvotāju savstarpējo solidaritāti, ārkārtas situācijas ietekmi uz nodokļu maksājumu morāli un valdības institūciju darbu ārkārtas situācijas laikā. Aptauju tika veikta laikā no 2020. gada 11. līdz 22. septembrim, ar tiešās intervijas dzīvesvietās metodi aptaujājot 1011 respondentus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
Aptaujas rezultāti ir publicēti LU domnīcas LV PEAK mājaslapā.
