Pēc RD Mājokļu un vides departamenta pasūtījuma SIA “Enviroprojekts” ir izstrādājis pētījumu “Stratēģija un priekšlikumi pretslīdes materiālu pielietošanai ielu kaisīšanā Rīgā, balstoties uz līdzšinējās prakses skaitlisko rādītāju statistisko apkopojumu un apstrādi”, ar kura rezultātiem arī tika iepazīstināti deputāti.
Komitejas priekšsēdētājs Edmunds Cepurītis: “Aktualizējam šo jautājumu, lai jau laicīgi nākamā gada budžetā paredzētu iespēju lietot sālim alternatīvus pretslīdes materiālus. Šosezon meklēsim risinājumus, kas neprasa papildus ieguldījumus.”
Pavisam Rīgā ir 1815 ielas ar kopējo garumu 1201,1 km (platība 10 107 911 m²). Tāpat Rīgā ir 35 tilti, 60 satiksmes pārvadi un estakādes, 16 gājēju tilti un pārvadi, kā arī 27 tuneļi. Regulārai pretslīdes apstrādei tiek pakļautas tikai 1. un 2. klases ielas ar cieto segumu un tilti. Apstrādājamā ielu kopplatība – 5 962 556 m² (5,96 km²), tiltu kopplatība – 511 341 m² (0,51 km²). Līdz ar to visa platība, uz kuras ziemā fiziski ber sāli, no Rīgas 304 km² kopplatības, kurā ietilpst arī meži un ūdeņi, veido 2,13 %.
Pēdējās septiņās sezonās uz Rīgas ielām un tiltiem kopumā ir izkaisīts 84 tūkst. tonnu sāls. Maksimālais vidējais sāls daudzums kvadrātmetrā ielu platības vienā sezonā pārsniedz 3 kg. Tas ir vidēji 17,7 g/m² dienā, vidējos nokrišņos veidojot 1,06 %, kas ir 1,5-2,2 reizes augstāka par jūras un līča peldvietu ūdens sāļumu.
Līdz -3,5ºC, sāls ir visefektīvākais kausēšanas reaģents: šādā temperatūrā tiek izlietotas divas trešdaļas visa sāls. Viena trešdaļa sāls tiek izlietota zemākās temperatūrās, bet no -10ºC temperatūras sālim attiecībā 3/1 pievieno kalcija hlorīdu, kuram aukstumā ir lielāka kausētspēja.
Pētījumā iegūtais augsnes sāļums ar sāli apstrādājamo Rīgas ielu malās veģetācijas periodā ir 46-74% robežās no sasāļotas augsnes sliekšņa. Šādā mērenā sāļumā, kaut arī sāli nemīlošiem augiem un kokiem tas nav optimāls, tie var normāli attīstīties.
Diemžēl, lokāli Rīgas centrā un gar maģistrālajām ielām ar īpaši intensīvu pretslīdes apstrādi ir konstatējami apstādījumu bojājumi. Mājokļu un vides komitejas deputāti nonāca pie secinājuma, ka būtu jāveic konkrēti pasākumi, lai konkrētajās vietās sāls lietošanu samazinātu vai, iespējams, lokāli aizstātu ar kādu citu reaģentu.
Pēc Rīgas domes pasūtījuma 2017. gadā “SKDS” veica sabiedriskās domas pētījumu par to, vai iedzīvotāji ir vai nav apmierināti ar sāls kā pretslīdes materiāla lietošanu. 61 % aptaujāto atbalstīja sāls pielietošanu, 14 % gribētu citu pretslīdes reaģentu, 13 % respondentu nebija konkrēta viedokļa, bet 12 % gribētu Rīgas ielas bez jebkādas pretslīdes apstrādes.
