DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
27. oktobrī, 2020
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Pašvaldības

I. Andersone: Kultūra var kalpot kā dzinējspēks galvaspilsētas ekonomikai

Viens no veidiem, kā paaugstināt Rīgas konkurētspēju un samazināt iedzīvotāju skaita kritumu, ir kultūras ekonomikas attīstība, norāda Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone.

Komitejas deputāti pirmdien iepazinās ar novatorisku pētījumu "Riga X", kas tapis sadarbojoties ekonomistiem, sociālajiem zinātniekiem, antropologiem, pilsētplānotājiem un arhitektiem. Pētījuma mērķis ir palielināt Rīgas ilgtermiņa konkurētspēju un ilgtspēju, izstrādājot optimistisku un uz nākotni vērstu, tomēr reālu redzējumu par pilsētas attīstību turpmākajā desmitgadē.

Pētījumā iezīmēti trīs galvenie nākotnes virzītājspēki Rīgas attīstībai tuvākajā desmitgadē: pilsētas kultūras ekonomika, topošā Rīgas studentu pilsētiņa Daugavas kreisajā krastā un plaukstošais informācijas un komunikāciju tehnoloģiju sektors. Pētījums rāda, ka viens no drošiem veidiem, kā atdzīvināt pilsētu, bremzēt negatīvo demogrāfijas tendenci un veicināt konkurētspēju, ir izmantot kultūru kā instrumentu pilsētas attīstībai – tā var kalpot kā dzinējspēks ekonomikai un talantu piesaistei.

Komitejas sēdē tika diskutēts par kultūras pašreizējo stāvokli galvaspilsētā un iespējamajiem attīstības scenārijiem. Pētījuma autori informēja, ka Latvijā, salīdzinot ar citām ES valstīm, kultūrai tiek atvēlēta samērā liela daļa no IKP un ir lieli ieguldījumi kultūras infrastruktūrā, tomēr Rīgas kultūras “dzīvīgums” ir salīdzinoši zemāks - galvaspilsētas iedzīvotāji nepietiekami piedalās kultūras dzīvē un maznodrošinātākā sabiedrības daļa patērē kultūru ievērojami zem ES vidējā līmeņa.

Problēma ir tajā apstāklī, ka “lielā kultūra” koncentrējas tukšajā klusajā centrā, bet “mazā kultūra” ir izkliedēta apkaimēs un tai nav ne stabila finansējuma, ne stabilas darbības vietas, norādīts pētījumā.

Komitejas deputāti atzina, ka apkaimēs dažādiem kultūras pasākumiem vajadzētu vairāk atvērt skolas un bibliotēkas, savukārt pie lielajām būvēm pilsētas centrā ir iespējas “aktivizēt” tuvāko apkārtni, piemēram, Lielajai ģildei – Līvu laukumu, Dailes teātrim – Rīgas 1. slimnīcas teritoriju u.c.

Tāpat ir jādomā par kultūras aktivizēšanu dzelzceļa lokā, piemēram, ir industriālas teritorijas, kas meklē jaunas attīstības iespējas. Jāveicina arī brīvās kultūras infrastruktūras veidošana, kas nav piesaistīta institūcijām, kā arī ilgtermiņa stabilitāte finansējuma jomā.

“Ir arī jādomā, ko darīt ar dažādiem pilsētas īpašumiem – varam strādāt pie nekustamā īpašuma nodokļa atlaidēm, nodot tos bezatlīdzības lietošanā. Piemēram, kopā jāatrod risinājums četru ūdenstorņu un  Matīsa tirgus attīstībai, tāpat jāsaprot, kur vislabāk izmantot valsts piešķirto finansējumu. Šis jautājums jārisina kopā vairākām domes komitejām, lai beidzot kultūru izmantotu kā dzinējspēku mūsu pilsētas attīstībai,” uzsvēra I. Andersone.

Plašāk ar pētījumu "Rīga X: Kultūras ekonomika kā pilsētas attīstības instruments" var iepazīties mājaslapā rigax.lv.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU