DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
20. oktobrī, 2020
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Lauku attīstība

Latvija atsevišķām sugām panāk labākas zvejas iespējas Baltijas jūrā 2021. gadam

Pēc ilgām diskusijām svētdien, 18. oktobrī, nozares ekspertu sanāksmē Baltijas jūras valstu sadarbības platformas (BALTFISH) ietvaros un pirmdien, 19. oktobrī, ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomē otrdienas agrā rītā Luksemburgā tika pieņemta regula par zvejas iespējām Baltijas jūrā 2021. gadam.

Smagākie lēmumi, tāpat kā iepriekšējā gadā, bija saistīti ar mencu piezvejas iespēju noteikšanu, kas būtu pieļaujama citu zivju sugu zvejā. Kā jau iepriekš bija ziņots, kritiskā Baltijas jūras Austrumu daļas mencu (Austrumu menca) populācijas stāvokļa dēļ mencas specializēta zveja jau kopš 2020. gada vairs nav atļauta. Mencu var paturēt lomā tikai tad, ja tā nejauši noķerta citu sugu (reņģes, brētliņas, plekstes) vai arī piekrastes zvejā kā neizbēgama piezveja.

Latvija pauda stingru nostāju pret Eiropas Komisijas (EK) nepamatoti lielo 70% samazinājumu Austrumu mencas piezvejai, kas būtu pieļaujama citu zivju sugu zvejā. Neskatoties uz visām pūlēm, tomēr neizdevās panākt mazāku samazinājumu šīs sugas kvotai. Tāpēc nāksies pielāgoties Austrumu mencas aizsardzībai noteiktajām stingrajām prasībām un ierobežot mencu piezveju citu sugu zvejā vēl vairāk nekā 2020. gadā.

Arī vairākiem citiem zivju krājumiem, kuriem EK, salīdzinot ar zinātnes padomā pieļaujamo zvejas iespēju lielumu, piedāvāja mazākas kvotas. Tomēr šajos gadījumos Latvija kopā ar BALTFISH spēja pamatot un aizstāvēt labāku zvejas iespēju noteikšanu. Tas attiecās uz brētliņu, kurai nākamajā gadā būs 6% kvotas pieaugums (EK piedāvājumā bija 0%) un Baltijas jūras Rietumu daļas mencu, kuras kvota palielināsies par 5% (EK piedāvājumā bija mīnus 11%).

Vislabākā ziņa tieši Latvijai ir zvejas iespēju pieaugums 2021. gadā reņģei Rīgas jūras līcī –  par 15%. Par 9% augušas arī lašu nozvejas kvotas.

Vienīgā ne tik labā ziņa ir zinātniski pamatotais 36% zvejas iespēju samazinājums reņģei Baltijas jūrā, kas tomēr nav pats sliktākais, kas varēja notikt. Šīs sugas Latvijas kvotas daļa nav tik liela, jo galvenais traļu zvejas objekts jūras ūdeņos ir brētliņas, bet reņģe ir tikai piezveja to zvejā. Tas nozīmē, ka brētliņu zvejas 6% pieaugums nākamajā gadā spēs pilnībā kompensēt reņģu nozvejas apjomu kritumu.

Latvijas delegācijas vadītāja Alise Balode, vēstniece, Latvijas Republikas pastāvīgās pārstāves Eiropas Savienībā vietniece, pēc Padomē pieņemtā lēmuma uzsvēra: “Ir gandarījums par mūsu pozīcijas aizstāvēšanā ieguldīto darbu, tai skaitā Zemkopības ministrijas ekspertu līmenī paveikto, kas sniedza mums samērā labus rezultātus, ko varam vest mājās. Zvejniekiem zvejas iespēju ziņā nākamajā gadā būs vairāk plusu, nekā mīnusu, izņemot Austrumu mencu, kuras kritiskā stāvokļa pārvarēšanai tagad ir jāmeklē citi iemesli, nevis zvejniecība, jo zvejnieku ietekme uz šīs sugas stāvokli šobrīd ir samazināta līdz minimālam līmenim.”

Informācija par Latvijas zvejas iespējām 2021.gadam* (salīdzinot ar 2020. gadu):

  • Rietumu daļas menca (22-24. apakšrajons) - 144 tonnas (+5%)
  • Austrumu daļas menca (25-32. apakšrajons) - 51 tonna tikai piezvejai (-70%)
  • Reņģe Baltijas jūrā - 2705 tonnas (-36%)
  • Reņģe Rīgas jūras līcī - 21 230 tonnas (+15%)
  • Brētliņa - 30 817 tonnas (+6%)
  • Lasis - 12 455 gabali (+9%)

(*) – Norādītie skaitļi ir provizoriski, oficiāli būs pieejami pēc regulas publicēšanas.            

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU