DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
18. oktobrī, 2020
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Ārlietas

E. Rinkēvičs Baltijas valstu un Kanādas ārlietu ministru tikšanās uzsver transatlantiskās partnerības nozīmi

2020. gada 16. oktobrī Viļņā, Lietuvā, notikušajā Baltijas valstu un Kanādas ārlietu ministru tikšanās laikā Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs uzsvēra transatlantiskās partnerības un vienotības neaizstājamo nozīmi Eiropas un pasaules drošībai. Latvijas ārlietu ministrs atzina, ka Eiropu, Kanādu un ASV vieno kopīgi stratēģiskie mērķi, kas ietver transatlantisko drošību, Covid-19 pandēmijas negatīvo seku novēršanu, kā arī demokrātijas un noteikumos balstītas starptautiskās kārtības veicināšanu pasaulē.

Tikšanās laikā E. Rinkēvičs kopā ar Lietuvas ārlietu ministru Linu Linkēviču (Linas Linkevičius), Igaunijas ārlietu ministru Urmasu Reinsalu (Urmas Reinsalu) un Kanādas ārlietu ministru Fransuā Filipu Šampaņu (François-Philippe Champagnepārrunāja transatlantisko sadarbību, starptautiskās darbakārtības aktualitātes, tostarp situāciju Krievijā un Baltkrievijā, Kalnu Karabahas konfliktu un citus reģionālās drošības jautājumus.

Latvijas ārlietu ministrs pauda viedokli, ka Kanāda ir nozīmīgs Latvijas un Eiropas Savienības stratēģiskais partneris. E. Rinkēvičs izteica pateicību Kanādai par nozīmīgo ieguldījumu Baltijas reģiona drošības stiprināšanā, vadot NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu Latvijā.  

Ministri bija vienisprātis, ka Covid-19 pandēmijas izraisītā krīze ir spilgti izgaismojusi transatlantiskās partnerības nozīmi. “ES un Kanāda ir līdzīgi domājoši partneri. Kopīgi mēs varam demonstrēt pārējai pasaulei, ka demokrātiskas sabiedrības spēj visefektīvāk atgūties no pandēmijas un visstraujāk atgriezties pie ekonomiskās izaugsmes,” pauda E. Rinkēvičs.

Pārrunājot situāciju Baltkrievijā, E. Rinkēvičs pozitīvi novērtēja ES apstiprinātas sankcijas pret Baltkrievijas amatpersonām, kā arī Kanādas lēmumu sankcionēt Baltkrievijas amatpersonas. Vienlaikus Latvijas ārlietu ministrs atzīmēja, ka ES sankciju saraksts pret Baltkrievijas amatpersonām ir jātur atvērts. “Pēc 9. augusta prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanas un miermīlīgo protestu vardarbīgas apspiešanas Latvija neatzīst A. Lukašenko par leģitīmu prezidentu. Uzskatām, ka Rietumu partneriem jāveicina varas dialogs ar tautu un jāpanāk jaunu prezidenta vēlēšanu rīkošana starptautisko novērotāju klātbūtnē,” teica E. Rinkēvičs.

Saistībā ar Krievijas īstenoto politiku reģionā E. Rinkēvičs puda viedokli, ka Krievija nav ieinteresēta attiecību uzlabošanā ar Rietumvalstīm. Par to liecina tas, ka Krievija ignorē Rietumvalstu bažas par opozīcijas politiķa A. Navaļnija indēšanu, izplata dezinformāciju par “Novičok” izmantošanu un Otrā pasaules kara notikumiem, kā arī ievieš arvien jaunus ierobežojumus demokrātijai un vārda brīvībai Krievijā.

Baltijas valstu un Kanādas ārlietu ministri arī pārrunāja notikumu attīstību Kalnu Karabahā. Ministri uzsvēra, ka konflikts risināms vienīgi ar miermīlīgiem līdzekļiem un balstoties uz vispārēji atzītiem starptautisko tiesību principiem EDSO Minskas grupas formātā.

Ministri Viļņā tikās arī ar Baltkrievijas opozīcijas pārstāvi Svetlanu Tihanovsku, lai uzklausītu viņas redzējumu par situāciju Baltkrievijā.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU