Lai Latvija spētu noturēt un piesaistīt talantus, īpaši izceļama ir cilvēkkapitāla stiprināšanas nozīme. Atsaucoties uz sarunām ar diasporas pārstāvjiem un pētījumiem par remigrācijas jautājumumiem, parlamentārā sekretāre izcēla četrus faktorus: drošību, tostarp par ienākumu stabilitāti un veselības aprūpes pieejamību arī pandēmijas apstakļos, iekļaušanos un spēju būt par savējiem, profesionālās izaugsmes iespējas un Latvijas kā dzīves un darba vietas pievilcību Eiropas Savienības mērogā.
Parlamentārā sekretāre diskusijā īpaši izcēla nepieciešamību būt iekļaujošiem attiecībā uz remigrējušo talantu un viņu ģimenes locekļu pieņemšanu Latvijas sabiedrībā un uzsvēra, ka iekļaušana nozīmē modernu sabiedrību, spēju pieņemt dažādību.
“Mums ir jāatceras, ka mums ir jākonkurē ne tikai par Latvijas valstpiederīgajiem un Latvijā, bet mums ir jābūt pievilcīgiem, kā minimums, Eiropas kontekstā. Latvijai jābūt tik pievilcīgai darba un dzīves videi, lai arī ģimenes, kur partneris ir no citas Eiropas Savienības dalībvalsts, izvēlētos dzīvot Latvijā. Mums jāspēj lepoties par Latvijas sasniegumiem un piedāvāt izaugsmes iespējas ar Latviju saistītiem cilvēkiem un viņu ģimenes locekļiem,” sacīja Zanda Kalniņa-Lukaševica.
Nodarbinātības valsts aģentūras organizēto konferenci ar uzrunu atklāja Valsts prezidents Egils Levits. Paneļdiskusijā “Kā atgriezt no Latvijas aizbraukušos talantus” piedalījās arī Pasaules Brīvo latviešu apvienības vadītāja Kristīne Saulītis, Amerikas Latviešu apvienības vicepriekšsēdis Mārtiņš Andersons, Ārvalstu investoru padomes izpilddirektore Linda Heimane, Nacionālo bruņoto spēku Rekrutēšanas un atlases centra priekšnieks Rihards Rozenbaums un Draugiem Group runasvīrs Jānis Palkavnieks.
