Šī gada astoņos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 17,64 miljardus eiro – par 1,3 miljardiem eiro jeb 6,8 % mazāk nekā 2019. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 8,18 miljardus eiro (samazinājums par 271,8 milj. eiro jeb 3,2 %), bet importa – 9,46 miljardus eiro (samazinājums par 1,02 miljardiem eiro jeb 9,8 %).
Latvijas ārējā tirdzniecība
(miljonos eiro)
Dati par 2020. gada maiju precizēti.
Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem 2020. gada augustā salīdzinājumā ar 2019. gada augustu eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 0,5 % lielāka, savukārt importa par 3 % mazāka. Salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība palielinājās par 3,7 %, bet importa vērtība samazinājās par 1,5 %.
Svarīgākās izmaiņas eksportā 2020. gada augustā, salīdzinot ar 2019. gada augustu:
- mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports lielāks par 17,6 milj. eiro jeb 9,8 %,
- koka un tā izstrādājumu eksports mazāks par 12,5 milj. eiro jeb 6,9 %,
- satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma eksports mazāks par 11,2 milj. eiro jeb 19,7 %,
- minerālproduktu eksports mazāks par 10,8 milj. eiro jeb 21 %,
- parasto metālu un to izstrādājumu eksports mazāks par 5,5 milj. eiro jeb 6,4 %.
Svarīgākās izmaiņas importā 2020. gada augustā, salīdzinot ar 2019. gada augustu:
- mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu imports lielāks par 29,4 milj. eiro jeb 11,8 %,
- Minerālproduktu imports mazāks par 57,9 milj. eiro jeb 37,2 %,
- satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma imports mazāks par 27,8 milj. eiro jeb 27,7 %,
- plastmasas un to izstrādājumu imports mazāks par 6,3 milj. eiro jeb 8,2 %,
- tekstila un tekstilizstrādājumu imports mazāks par 5,5 milj. eiro jeb 10 %.
Augustā svarīgākie eksporta partneri tirdzniecībā ar Eiropas Savienības valstīm bija Lietuva (17,5 % no eksporta kopapjoma), Igaunija (12 %), Vācija (8,8 %) un Zviedrija (5,2 %). Nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (20,3 % no importa kopapjoma), Polija (10,2 %), Vācija (9,8 %) un Igaunija (8,9 %). Tirdzniecībā ar trešajām valstīm nozīmīgākais partneris bija Krievija, kuras īpatsvars Latvijas kopējā eksportā augustā veidoja 8,3 %, bet importā – 6,1 %.
Svarīgākie partneri Latvijas eksportā un importā 2020. gada augustā
(procentos no kopapjoma)
2020. gada augustā Eiropas Savienības valstu īpatsvars salīdzinājumā ar 2019. gada augustu kopējā eksporta vērtībā palielinājās par 1,2 procentpunktiem, savukārt kopējā importa vērtībā samazinājās par 0,2 procentpunktiem. NVS valstu īpatsvars eksportā samazinājās par 1,2 procentpunktiem, bet importā – par 1,6 procentpunktiem.
Latvijas ārējā tirdzniecība sadalījumā pa valstu grupām 2020. gada augustā
(faktiskajās cenās)
|
|
Eksports |
Imports |
||||
|
milj. eiro |
% no kopapjoma |
pārmaiņas % pret 2019. g. augustu |
milj. eiro |
% no kopapjoma |
pārmaiņas % pret 2019. g. augustu |
|
|
Pavisam |
1 074,6 |
100 |
-3,7 |
1 232,4 |
100 |
-4,8 |
|
Eiropas Savienības valstis* |
717,1 |
66,7 |
-1,9 |
941,5 |
76,4 |
-5,0 |
|
eirozonas valstis |
551,2 |
51,3 |
-0,6 |
709,2 |
57,6 |
-6,6 |
|
NVS valstis |
135,0 |
12,6 |
-12,4 |
121,1 |
9,8 |
-17,9 |
|
pārējās valstis |
222,5 |
20,7 |
-3,8 |
169,8 |
13,8 |
8,9 |
*Apvienotā Karaliste nav iekļauta Eiropas Savienības sastāvā.
2020. gada augustā Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar 114 partnervalstīm, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Negatīva tā bija tirdzniecībā ar 44 valstīm.
Dažādu graudu un sēklu (arī eļļas augu), augu rūpnieciskām vajadzībām un ārstniecības augu eksporta kāpumu 2020. gada augustā salīdzinājumā ar 2019. gada augustu visvairāk ietekmēja rapšu vai ripšu sēklu eksporta pieaugums par 14,3 milj. eiro jeb 60,2 %. Graudaugu produktu eksports samazinājās, sarūkot kviešu, kviešu un rudzu maisījuma eksportam par 14,5 milj. eiro jeb 20,7 %. Savukārt salīdzinot ar 2020. gada jūliju kviešu, kviešu un rudzu maisījuma eksports ievērojami pieauga par 54 milj. eiro, visvairāk tika eksportēts uz Saūda Arābiju (12,9 milj. eiro), Alžīriju (10,7 milj. eiro) un Izraēlu (10,2 milj. eiro).
Svarīgākās preces Latvijas eksportā 2020. gada augustā
(faktiskajās cenās)
|
Tūkst. eiro |
% no kopapjoma |
Pārmaiņas % pret |
|||
|
2019. g. augustu |
2020. g. jūliju |
iepriekšējo 12 mēnešu vidējo |
|||
|
Pavisam |
1 074 607 |
100 |
-3,7 |
2,4 |
1,3 |
|
168 627 |
15,7 |
-6,9 |
-8,5 |
-3,9 |
|
|
131 927 |
12,3 |
13,6 |
-10,7 |
6,9 |
|
|
66 214 |
6,2 |
2,8 |
-7,8 |
1,6 |
|
|
58 192 |
5,4 |
-23,8 |
21,9 reizes |
31,6 |
|
|
52 729 |
4,9 |
-10,1 |
32,7 |
3,2 |
|
|
40 270 |
3,7 |
-22,8 |
-20,8 |
-18,4 |
|
|
dažādi graudi un sēklas (arī eļļas augi), augi rūpnieciskām vajadzībām un ārstniecības augi |
39 919 |
3,7 |
50,9 |
6,4 reizes |
2,8 reizes |
|
mēbeles, citi interjera priekšmeti; saliekamās būvkonstrukcijas |
35 277 |
3,3 |
8,2 |
5,1 |
4,0 |
|
35 155 |
3,3 |
-11,3 |
-8,2 |
-5,6 |
|
|
34 828 |
3,2 |
-23,1 |
-2,7 |
-14,1 |
|
Elektroierīču un elektroiekārtu importa kāpumu 2020. gada augustā salīdzinājumā ar 2019. gada augustu ietekmēja mobilo telefonu importa pieaugums par 12,7 milj. eiro jeb 36,6 %. Savukārt minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu importa samazinājumu visvairāk ietekmēja dīzeļdegvielas importa kritums par 22,2 milj. eiro jeb 36,1 %.
Svarīgākās preces Latvijas importā 2020. gada augustā
(faktiskajās cenās)
|
Tūkst. eiro |
% no kopapjoma |
Pārmaiņas % pret |
|||
|
2019. g. augustu |
2020. g. jūliju |
iepriekšējo 12 mēnešu vidējo |
|||
|
Pavisam |
1 232 370 |
100 |
-4,8 |
-7,3 |
-1,1 |
|
162 942 |
13,2 |
20,7 |
-2,5 |
10,9 |
|
|
115 555 |
9,4 |
1,3 |
-7,9 |
-4,3 |
|
|
92 198 |
7,5 |
-38,3 |
-7,6 |
0,8 |
|
|
69 971 |
5,7 |
-25,7 |
-26,8 |
-23,7 |
|
|
56 234 |
4,6 |
4,0 |
-0,1 |
21,7 |
|
|
53 090 |
4,3 |
9,3 |
-5,9 |
-1,0 |
|
|
49 399 |
4,0 |
-4,7 |
-15,7 |
-6,0 |
|
|
48 080 |
3,9 |
1,7 |
0,8 |
5,3 |
|
|
38 688 |
3,1 |
5,6 |
-31,1 |
-11,2 |
|
|
35 838 |
2,9 |
-8,1 |
-5,3 |
13,4 |
|
Plašāka informācija par Latvijas ārējo tirdzniecību mēnešu un ceturkšņu griezumā sadalījumā pa valstu grupām un preču nodaļām pieejama Centrālās statistikas pārvaldes datubāzē sadaļā “Ārējā tirdzniecība”.
Metodoloģiskā informācija
COVID-19 krīze laikrindu analīzes jomā ir uzskatāma par notikumu, kas nav sezonāls, līdz ar to krīzes ietekme ar sezonālo koriģēšanu netiek izslēgta no datiem. Papildu informācija par sezonālo koriģēšanu COVID-19 krīzes laikā pieejama šeit
