DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
07. oktobrī, 2020
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Kultūra

Latvijas filmas un projekti pieprasīti pasaulē

Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Septembrī un oktobrī Latvijas jaunās un topošās filmas aktīvi piedalās kinopasaules norisēs – atlasītas starptautisku festivālu programmās un kinoindustrijas pasākumos –, autori piedalās meistarklasēs un projektu pilnveidošanas darbnīcās. Aktīvā starptautiskā apritē šobrīd ir gan Latvijas bērnu filmas un studijas Animācijas Brigāde darbi, gan Dāvja Sīmaņa un brāļu Ābeļu topošie projekti, gan Jevgeņija Paškēvičs, Aijas Bley un VFS Films jaunākie darbi, bet Ņujorkā tuvojas jau trešais Baltijas filmu festivāls.

Polijā nupat noslēdzies bērnu filmu festivāls Kino Dzieci (https://kinodzieci.pl/), kura laikā (26.09.-4.10.) filmas tika demonstrētas 20 Polijas pilsētās vienlaikus gan kinoteātros, gan tiešsaistē. Festivāla konkursā Atklājumi bija iekļauta Ginta Zilbaloža filma Projām, bet īpašā programmā No Baltijas jūras tika demonstrētas Latvijas, Lietuvas un Igaunijas bērnu filmas, un mūsu valsti šajā festivālā pārstāvēja Edmunda Jansona Simtgades filma Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi (2018), Jāņa Norda spēlfilma Mammu, es tevi mīlu (2013), Latvijas un Igaunijas kopražojuma animācijas filma Lote no Izgudrotāju ciema (2006), Nila Skapāna plastilīna animācija Kaķis maisā (2013) un vairākas leļļu filmas no studijas Animācijas Brigāde – Daces Rīdūzes Zīļuks (2010), Ruksīša ceļojums (2016), Kraukšķītis (2014), Zirņa bērni (2020), Māra Brinkmaņa Meža sargi (2015) un Vaikiki (2017).

Krievijā 1.-8.10. notiek kinopasaulē ievērojamais Maskavas starptautiskais kinofestivāls (http://www.moscowfilmfestival.ru/ ), kur pasaules pirmizrādi ārpuskonkursa programmā piedzīvojusi Jevgeņija Paškēviča jaunākā spēlfilma Ko zina Klusā Gerda. Latvijā šīs filmas pirmizrāde plānota 22. oktobrī, Rīgas starptautiskā kinofestivāla (Riga IFF) konkursa programmā.

Starptautiskajai scenāriju attīstīšanas programmai ScripTeast, kuras pirmā sesija sākas 8. oktobrī, starp 12 dažādu valstu projektiem atlasīts arī Dāvja Sīmaņa un Tabitas Rudzātes scenārijs Marijas klusums / Maria’s Silence – stāsts par aktrises Marijas Leiko un latviešu teātra Skatuve likteni 30. gadu Maskavā. Programma ScripTeast darbojas jau 15 gadus, tās ietvaros gandrīz vesela gada garumā autori strādā starptautisku industrijas ekspertu vadībā. Pirmajai sesijai, kas paredz projektu autoru individuālās pārrunas ar nozīmīgiem kinoprofesionāļiem, sekos scenāriju melnrakstu prezentācijas, kas  norisināsies tiešsaistē līdz pat decembra beigām. Divas nākamās sesijas notiks nākamgad kinofestivālos Berlīnē un Kannās, kur autoriem būs iespēja prezentēt savus projektus industrijas pārstāvjiem, izdošanās gadījumā iegūstot projektam starptautisku atbalstu un partnerus. Programma noslēgsies Kannu kinofestivāla laikā, pasniedzot Krzysztof Kieślowski ScripTeast balvu par labāko scenāriju no Centrālās un Austrumeiropas reģioniem.

Tāpat 8. oktobrī sākas Lietuvas organizētais Baltic Pitching forum (8.-10.10., https://bpf.lt/), kur tiešsaistes formātā savus īsfilmu projektus prezentēs Baltijas un Polijas jaunie filmdari, un Latviju šajā pasākumā ar diviem projektiem pārstāv brāļi režisori Raitis un Lauris Ābeles, bet animācijas režisore Lizete Upīte, izmantojot savas starptautiski atzītās filmas Rīgas ceriņi pieredzi, stāstīs interesentiem, kā animācijas filmas projekta attīstīšanā izmantot starptautiskus pičingus, kursus un meistardarbnīcas. Foruma rīkošanā sadarbojas Baltijas valstu īsfilmu festivāli (tai skaitā Riga IFF Short Riga un 2Annas no Latvijas), atbalsta Radošā Eiropa MEDIA.

Polijas galvaspilsētā 9. oktobrī sākas reģionā ievērojamais Varšavas starptautiskais kinofestivāls (9.-18.10., https://wff.pl/en/), un tur Latvijas klātbūtne ir nozīmīga, īpaši dokumentālo filmu konkursā, kur iekļauta režisores Aijas Bley filma Mēs gribējām izmainīt pasauli (2020) par grupas Inokentijs Mārpls mūziķiem (filma nacionālo pirmizrādi piedzīvoja 4. maija Latvijas filmu maratona ietvaros) un studijas VFS Films kopražojums ar Lietuvu un Franciju, režisores Giedres Žickītes filma Lēciens, kas tuvākajā laikā tiks demonstrēta arī festivālos Romā, Ņujorkā un Tallinā, bet Latvijas pirmizrāde gaidāma 27. novembrī, festivāla ArtDocFest ietvaros.

Varšavas festivāla konkursā 1-2, kur sacenšas režisoru pirmās vai otrās filmas, iekļauta Ilzes Burkovskas-Jakobsenas dokumentālā animācija Mans mīļākais karš, kas šobrīd skatāma arī Latvijas kinoteātros, bet nupat piedzīvojusi arī pirmizrādi Kanādā, Otavas starptautiskā animācijas festivāla konkursa programmā (23.09. – 4.10.).Savukārt festivāla galvenajā konkursā atlasītas divas spēlfilmas, kur Latvija līdzdarbojusies kā mazākuma kopražotājs, – Alekseja Učiteļa filma Cojs (Latvijas studija Mistrus Media) un Rumānijas / Čehijas / Latvijas kopražojums Unidentified (Latvijas studija Tasse Films).

Sestdien, 10. oktobrī, Vācijā, Saksijā sākas starptautiskais bērnu filmu festivāls Schlingel (10.-17.10., https://ff-schlingel.de/en/ ), kur dažādu vecuma grupu konkursiem atlasītas abas jaunākās leļļu filmas no studijas Animācijas Brigāde – Daces Rīdūzes Zirņa bērni un Jāņa Cimmermaņa Londonas brīvdienas. Un tā ir tikai viena no pieturām, kur šogad pabijuši studijas režisoru darbi – kopš maija, kad Portugālē abas šīs filmiņas piedzīvoja pasaules pirmizrādi, tās pabijušas arī Serbijā, animācijas festivālā Constantine’s Gold Coin (20.-24.07.), Londonas brīvdienas demonstrētas arī Horvātijā, festivālā Supertoon, turpmākie Animācijas Brigādes filmu plāni saistās ar festivālu Big Cartoon Maskavā (29.10.-9.11.), FluXus Animatiefilm Nīderlandē (31.10.), bet novembrī Čikāgas bērnu filmu festivālā tiks demonstrētas Londonas brīvdienas un Daces Rīdūzes Puteklis.

Un šajā apkopojumā pēdējais pasākums, kam tuvākajā laikā tiks veltīta arī atsevišķa ziņa, ir Baltijas filmu festivāls Ņujorkā (https://www.balticfilmfestival.com/), kas šogad sadalīts trīs kārtās un pirmā no tām notiks 15.-18. oktobrī, piedāvājot Latvijas, Lietuvas un Igaunijas filmas tiešsaistē visā ASV teritorijā. Latviju šajā festivālā pārstāvēs Alises Zariņas, Jāņa Norda un Jura Kursieša spēlfilmas.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI